miegs nāk, gulēt iet negribas

Čau, čau čau.

Nesen atbraucu mājās no kino. Uz kino biju ar Anniku no paralēlklases, pirms tam bijām kafeinīcā un es pārēdos ar spagetisaldējumu. Un viņa visu laiku smējās, par to, ka es mocījos ar to saldējumu, jo viņš bija gigantisks, bet beigās nedaudz palika neapēsts. Un tad oficiants diezgan skaļi kādam klientam prasīja "Ohne Sahne?", tas nozīmē - "Bez krējuma?" Bet izklausās kā "Ohne Zane". Jā tad atkal bija mums nenormāli jāsmejas. :D
Kino es nopirku lielu kolu un ar to man pietika, jo vairāk neko ieēst nevarēju. Skatījāmies pēdējo Krēslas daļu un man ļoti patika. Un beigās bija ļoti negaidīts moments, kad pieķēru sevi ar atvērtu muti un WTF izteiksmi sejā, tā pat kā visiem pārējiem, kas bija zālē. Labprāt noskatītos vēlreiz, ja vien biļetes nebūtu tik dārgas. ;( Šodien vien iztērēju apmēram 20 eiro. ;OO vēl rīt uz Christmas Rock un tad uz roltoniem jādzīvo.

Jā, tu izlasīji pareizi, man ir ROLTONI. Vācijā!, roltoni. Mamma man atsūtīja paciņu ar saldumiem, vilnas cimdiem un zeķēm un roltoniem. Un dāvanu, kuru es jau attaisīju. Nevarēju nociesties, bet tik forši, tagad varēšu stellēt kubiku rubiku pa vakariem. Tik priecīga esmu. Paldies mamm!!! ;*

Mana istaba ir vienkārši katastrofālā stāvoklī. Labāk vairāk neko neteikšu par šo tēmu. Rīt sakārtošu. :D

Pēc šīs nedēļas esmu nenormāli nogurusi, bet vispār šī nedēļa bija ļoti laba, izņemot otrdienu, kad man nebija garīgais. Un tā kā nedēļa īstenībā vēl nav beigusies, ceru, ka rīt @Christmas Rock labi. Gribas skaļu rokmūziku. Lēkāt un purināt matus. Bet diez vai tādos apmēros tas viss būs. Who knows.

Gute Nacht. :)

sensenos laikos

Hallo. :)

Man jau kārtējo reizi ir nenormāls slinkums blogu rakstīt, bet nu jāatskaitās jau ir. :D Un pēc kāda laika pašai būs interesanti palasīt ko esmu te rakstījusi. Vispār man tāda doma radās, ka beigās varētu visu izprintēt un tādu kā grāmatu uztaisīt vai kaut kā tā. Bet nu zinot mani, diez vai es ko tādu izdarīšu. 

Vispār esmu diezgan slima tagad, bet šodien tomēr aizvilkos uz skolu. Un slima galvenokārt esmu dēl nedēļas nogales Fraiburgā. Tad nu pastāstīšu sīkāk par to kā gāja Fraiburgā.

Es, Ellesa (ASV), Kate (Ukraina)

Piektdienā uz skolu nebiju, jo man no rīta vēl bija jācep pīrāgi, ņemt līdzi uz apmaiņas studentu tikšanos Fraiburgā. Tā nu es diezgan izgulējusies piecēlos ap 8:00, paēdu brokastis un ķēros klāt pīrāgiem, apmēram pēc 90 min. biju pabeigusi, jo Irēne mīklu jau bija uztaisījusi. Pēc pīrāgu cepšanas man Rolands teica, ka jāpaskatās vai mans vilciens no Štutgartes nav atcelts. Vispār tajā dienā ļoti daudzi vilcieni bija atceltu un Štutgartes vilcienu stacijā liels bardaks, jo pa nakti pa sliedēm pāris vilcienu vagoni bez lokomotīves bija kaut kādā veidā atdalījušies un ietriekušies dzīvojamajā mājā. Visu rītu tas pa radio gāja, bet nevien īsti nezin kā tas viss notika. Lai nu kā, mans vilciens bija atcelts un Rolands man mēģināja ieskaidrot kā man jābrauc bet pēc manas sejas izteiksmes viņš un Irēne redzēja, ka neko nesaprotu un Irēne teica, ka aizvedīs mani līdz vienai citai vilcienu stacijai no kuras es tālāk varēšu braukt pēc tā vilcienu saraksta, kas man bija. Ceļā bija diezgan garlaicīgi un kopā pavadīju 4 stundas, gandrīz neiekāpu otrajā vilcienā un kad biju iekāpusi visu laiku likās, ka esmu neīstajā, bet beigās viss bija kārtībā un 17:10 beidzot biju Fraiburgas stacijā kopā ar citiem apmaiņas studentiem un beidzot satiku Trīnu un Cami. Mums vēl bija kāds gabaliņš ar autobusu jābrauc un pēc tam ar kājām jāiet apmēram pus kilometrs bet beidzot bijām galā. Tā bija jauniešu māja-centrs, bet baigi forši viss tur. Iekārtojāmies un tad ķērāmies pie ēšanas. Es vakariņās sēdēju kopā ar Cami, Fio trīs džekiem no Šveices - Sebestian, Nikolas, Sylvain  un vienu vācu džeku kurš bija team. Kad paēdām, bija pāris enerdžaizeri un tad brīvais laiks. Spēlējām biljardu, fočējāmies, muļķojāmies tad ar Cami un Šveici (visi trīs no Šveices) gājām pastaigāties, aizgājām uz rotaļu laukumu sagriezāmies tajā lietā, kas griežas (oh it makes sense) un tad streipuļojām atpakaļ. :D Šveice atrada kaut kādus dīvainus trīsriteņus un mēs ar Cami sēdējām un mūs kā princeses izvizināja, bet tad pateica, ka tie braucamie nav domāti priekš mums un nācās nolikt viņus atpakaļ vietā. :D  Vēl šo to paārdījāmies pa māju, paspēlējām kārtis, galda futbolu utt. Gulēt es aizgāju ap 4 no rīta.

Sestdienā piecēlos 7 tajā pašā rītā, kurā aizgāju gulēt un pat ja neesi matemātikas ģēnijs, vari izrēķināt, ka gulēju 3 stundas. 

Es, Sebastien un Nikolas, viņi abi no Šveices.

Paēdām brokastis, pačillojām tad sākās cepumu cepšana un miltu kaujas bija visnotaļ jautri un cepumi bija nenormāli garšīgi un pazuda ļoti ātri. Tad mūs sadalīja grupās un runājām par Ziemassvētkiem, kā svin Vācijā un kā mūsu valstīs, tad atkal bija brīvais laiks kurā gājām pastaigāties. Gribējām atrast veikalu, viena meitene no team pajautāja kaut kādai tantiņai un viņa mūs nepareizajā virzienā aizsūtīja. Vēl viena mašīna gandrīz notrieca Hosē, kad viņš ar kaut ko līdzīgu skatebordam bet savādāku (makes sense again, oh well). Tas bija baigi smieklīgi. Vēl nedaudz pavazājāmies un gājām atpakaļ, jo gribējās ēst. Paēdām kartupeļu krēmzupu un atkal bija chilltime un es gandrīz atlūzu uz dīvāna. 

Pēc tam braucām uz peldbaseinu, lai ietu dušā, jo mums tajā jauniešu centrā nebija dušas. Bet nu jā, mēs gaidījām autobusu kādas 10 min un tad vietējās meitenes atcerējās, ka var arī ar kājām pa īsāku ceļu tur aiziet. Oh well, uzreiz jau viņas to nevarēja pateikt. Gājām kādas 20 min un beidzot bijām klāt. Mums tika dota stunda laika lai nomazgātos, saģērbtos, izžāvētu matus utt. Un tu neticēsi, meitenes bija daudz ātrākas par džekiem. Un gandrīz visas mazgājām matus. Un mēs pa visiem iztērējām visu silto ūdeni, tākā īstajiem baseina apmeklētājiem pēc mums nācās iet aukstā dušā, bet kas ta mums, exchange studentiem. :D

saģērbtos šo tajā ģēnijs cat nose cool three vācu zane tyren guli ta pēc pen zirgs abc no ND  šī bija atkāpe ko rakstīja Serīna. :D

Camill (Aizmirsu no kurienes, mby no Meksikas vai kkur tur), Es,
Bam (Taizeme)

nu tā, esmu atpakaļ pēc nelielas pauzes vairāku dienu garumā un man vēl jo projām ir slinkums rakstīt tālāk par Fraiburgu. Un ja godīgi, tad man liekas, ka jums arī ir slinkums šo visu lasīt.
Tāpēc es nerakstīšu tālāk visu tik detalizēti kā iesāku.

Karoč pēc dušas braucām uz Ziemassvētku tirdziņu un mums bija dotas divas stundas. Es gāju kopā ar meiteni no Amerikas, meiteni no Ķīnas (viņa bija dīvaina un uzvedās kā 10 gadus veca meitenīte) un meiteni un zēnu no Taizemes.
Mēs ar meiteni no Amerikas gribējām atrast MCdonaldu bet mums neizdevās, tāpēc es teicu
"Lets find some cute guys and ask." :D Ieraudzījām bariņu ar džekiem, kuri stāvēja un pīpēja un piegājām klāt un es teicu "Hey, do you know where is MCdonalds?" un tad viņi parādīja, ka makdonalds ir mums taisni priekšā. :D Tā sākām abas smieties. :D
Vēlāk, kad bijām atpakaļ jauniešu mājā skatījāmies kaut kādu filmu un ap pusnakti izdomājām cept piparkūkas. :D Bija jautri un miltaini. :D

Nākamajā rītā man, Cami un Šveiciešiem bija jātaisa brokastis, tāpēc nesanāca īsti izgulēties. :D Pēc brokastīm gājām laukā un bija sniega kauja. Pa nakti bija kārtīgi sasnidzis. Tad savācām mantas, izmazgājām māju un tad jau arī bija laiks doties uz vilcienu staciju.
Stacijā tapa vēl pāris bildes un tad visi itkā izklīdām, bet vēlāk atkal saskrējāmies un izrādījās, ka daudzi ar vienu un to pašu vilcienu mājās brauksim. Es sēdēju kopā ar diviem no Šveices un vienu no Meksikas. :D Pārsvarā gulējām visu laiku kamēr bijām vilcienā un tad rādījām viens otram bildes, kas makā stāv. Tas bija diezgan jautri.

Pēc visa šī pasākuma biju slima un pirmdien paliku mājās, Jupī jupī jēeej. :D            

Pirmā rinda no kreisās: Ellesa (Asv), Marija (Čīle), Izabella (aizmirsu no kurienes).
Ortā rinda no kreisās: Aizmirsu vārdu, bet no Čīles, Tinglee un Bam(Taizeme), Marija nezinu no kuras valsts, Alonso (Meksika) un tad es. :D

Pēdējā kopīgā bilde.

Man ir slinkums. Tiešām.

Sveiki.
Atkal biju kādu laiku pazudusi. :D
Šodien uztaisīju TO DO! listi, jo daudzas lietas stāvēja neizdarītas vai pa pusei iesāktas. Kopā 20.  Un šis ir pēdējais punkts - uzraksti blogu. Huuu.

Jā, te bilde, kur es un mana liste.


Tātad, ko lai es te rakstu? Hmm padomāsim. Pa šo laiku tikai viens tāds ievērības cienīgs notikums ir bijis - German Masters. Pagājušajā sestdienā abas ar Benitu cēlāmies 5os no rīta, lai brauktu uz Štutgarti, kur bija jāšanas sacensības ļoti augstā līmenī. Tur bijām jau 7:30, bet pirmais maršruts- iejāde sākās tikai 8:00, tā nu maus sanāca kādu laiciņu pagaidīt, tāpēc nopirku kafiju. Taču kafija neko daudz nelīdzēja un visu laiku, kamēr gāja iejāde, bija jācenšas, lai neaizmigtu, jo bija 11 dalībnieki un visi vienu un to pašu shēmu rādīja. Diezgan garlaicīgi. Pēc tam bija voltizēšana, kam bija jau daudz interesantāk, bet žēl, ka tur bija tikai 4 pāri.  Tad bija pauze un pēc pauzes dienas interesantākā daļa - Dragreiss ar šķēršļiem (es nezinu kā lai nosauc) - tur vienlaicīgi jāja divi jātnieki, bija 6 šķēršļu maršruts, izvietots spoguļskatā un abiem jātniekiem laicīgi bija jālec un uzvarēja tas, kurš pirmais pārlēca pēdējo šķērsli. Un pēc tam draivings. Bija 6 komandas un uzvarēja Austrālieši. Tas bija bija vis apmeklētākais maršruts. Un jā, varu teikt, ka bija patiešām interesanti - 4jūgs pilnos auļos pāri tiltiņam, līklocī un starp konusiem. Elpu aizraujoši. Tad atkal bija diezgan gara pauze un tad iejāde un divi konkūra maršruti. Iejādes laikā aizgājām ar Benitu iepirkties - es nopirku somu ar ko iet uz sportu un šalli. Viņa - divas šalles. Konkūrs salīdzinot ar iejādi bija interesants, bet draivingu nevarēja pārspēt.
 Mājās bijām pēc 12 naktī, bet es biju pārāk nogurusi, lai varētu aizmigt, vai arī manī bija pārāk daudz kafijas, nezinu, bet es gulēt aizgāju tikai ap 3jiem naktī un nākamajā dienā ap pusdienas laiku piecēlos.


Ko vēl lai pastāstu? Vakar izcepu ģimenei pīrāgus. Pati biju pārsteigta, ka tik labi un garšīgi sanāca. Viņiem te nekas tāds nav un pīrāgi pazuda ļoti ātri, labi ka es jau sākumā paspēju pieēsties, kamēr vēl karsti bija. Un Irēne visu laiku cenšas izrunāt vārdu "Pīrāgi", vispār vācieši savādākus uzsvarus liek, nekā mēs, bet nu viņai pamazām sāk izdoties pateikt "Pīrāgi" gandrīz bez akcenta. :D

Un vēl kas, otrdien skolā ētikas stundā bija grupu darbs. Mūsu grupa bija ārzemnieki. :D Divi turki, grieķis un es. Tas īstenībā bija ļoti smieklīgi. Un ja jau par skolu runāju, tad varu pateikt, ka sportā par basketbolu dabūju 3-4 nekāda īpaši labā atzīme nav, bet nu pārmaiņas pēc ir vismaz sekmīga. Un vēl 4dien uzrakstījām kontroldarbu Angļu valodā, tur arī vajadzētu būt sekmīgi. Es vismaz tā domāju. :D

nekas īpašs

Pirmā nedēļa pēc brīvlaika  pagāja ļoti ātri, taču nekas īpašs nenotika. Pāris reizes skolā netīšām pateicu kaut ko smieklīgu. Otrdienā biju Schorndorf un nopirku bikses un džemperīti, pēc tam ar Elī radās ātrā ideja aizbraukt pie Verano. Īpaši ātri gan tas nebija, jo viņas autovadītājas prasmes nav īpaši labas un arī auto nedaudz čakarējās un nevarēja ielikt ātrumā, tāpēc pagāja apmēram 5min kamēr tikām no sētas ārā. Un par laimi žogs palika dzīvs. Gribējām uz maiņām jāt, bet Verano kurpe bija saplīsusi (jā viņam ir botas un izskatās līdzīgi kā ŠĪ) un tāpēc es jāju manēžā. Un kamēr es jāju, tikmēr Eli vairs negribēja jāt. Tad nu izmetām nelielu loku pa tumsu, lai Verano atsoļojas un tikmēr abas pārsalām.
Tas arī viss kas šonedēļ notika, vinīgais 5dien bija pirmā diena, kad neizcēlos krievu valodā ar stulbumu. Un mākslā man ir 2-3 par darbu ar grāmatu - bija jāpaņem veca grāmata un tad varēja darīt ko ar viņu gribu, es izveidoju hipsteru grāmatu, varbūt nākošnedēļ dabūsim viņu atpakaļ un tad es ielikšu bildi. Lai nu kā, mana pirmā sekmīgā atzīme. :D

jo laukā lietus

Neskatoties uz to, ka laukā diezgan kārtīgs lietus ir, man šodiena patika. Jo MUMS NEBIJA ĶĪMIJA un angļu valodā neko nedarījām! Reāli 90 min nosēdējām pie datora, itkā bija jālasa kaut kas par ASV un vēlēšanām, bet neviens tā arī īsti nesaprata, kas bija jādara un likās, ka skolotājam arī tīri vienalga bija. (Man vispār ir radusies teorija, ka mūsu skolotājam vajadzēja, kaut ko citu darīt nevis mācīt mūs, tāpēc uzdeva kaut kādu darbu, lai mēs būtu itkā aizņemti, bet es domāju, ka viņš ļoti labi zina, ka neviens neko nedarīja.) Tā nu visas 90 minūtes ar Viktoru un Moricu skatījāmies stulbus video Youtubā. Pusdienu pauzē ar klasesbiedrenēm aizgājām uz kaut kādu beķereju. Tad sekoja 90 mokošas minūtes vēsture, kur neko nesapratu, Killians piesavinājās manu grāmatu un skolotājas rokraksts atgādināja arābu rakstību. Neko nepierakstīju tāpēc paprasīju no Noa pierakstus un šovakar cītīgi visu pārrakstīšu. Bija garlaicīgi, vienīgi nedaudz sanāca pasmieties, kad sākām runāt ar Noa par multenēm un nonācām pie secinājuma, ka abi pagājušajā nedēļā bijām uz Madagaskaru 3D. Īstenībā, tas vairs neizklausās smieklīgi, kad es to šeit uzrakstu, tā pat kā lielākā daļa prikolu, ko pierakstu, bet nu nekas.

Vakar ar Serinu bijām skatīties futbolu. Vispār ļoti praktiski, ka futbola laukums tik pat kā pie mājām. Mūsējie- Haubersbronn, smagi zaudēja un beigās sāka diezgan normāli līt lietus bet vispār man patika. Un Serina ir vienkārši nepārspējama. Spēle jau gandrīz beigusies un mēs stāvam zem uzkodu stenda jumtiņa, lai nesalītu un garām iet divi futbolisti un Serina vienkārši "Hallo. Wohin geht ihr?".

jā tas arī itkā viss.


Brūnā ir mūsu māja. Viņa izskatās ļoti maziņa, bet īstenībā ir diezgan liela. ;DD

Novembris? Nopietni? NOVEMBRIS??!!!

Jā, ir jau novembris. Vakar bija divi mēneši kopš esmu pie Laidigu ģimenes un rīt būs trīs mēneši kopš esmu Vācijā. Ja godīgi laiks iet ļoti ātri. 

Rudens brīvdienas arī jau beigušās vēl tikai divas dienas. Un ko es esmu izdarījusi pa šīm brīvdienām? Neko. Nu ok, pirmdienas vakarā ar Benitu bijām uz kino, man ļoti patika un arī popkorns bija garšīgs, bet mums vajadzēja skriet uz vilcienu, lai nenokavētu un man liekas, ka tas ir iemesls kāpēc esmu slima. Un reāli tādas arī ir manas brīvdienas sēžot istabā, slimojot un izdzerot neiedomājami daudz tējas. Šodien ir tik nenormāli smuks laiks, ka man liekas, ka varbūt vēlāk aizbraukšu uz Šorndorfu. Man vajag sapirkt saldumus, lai varu sākt taisīt adventes kalendāru.

Viņiem tāda tradīcija, ka paši taisa viens otram adventes kalendāru. Pirmdienas vakarā izlozējām, kas kam taisīs. Man ir jātaisa Benitai. Un otrdien katrs no Irēnes dabūja 10eiro, lai varētu sapirkt saldumus un visu, ko vajag priekš tā kalendāra. :)

Un tas arī viss. 

Bye. :)

YFU rudens tikšanās (28.10.2012.)

Šorīt pamodos un redzēju, ka pa logu spīd saule, nodomāju, ka būs smuka, samērā silta rudens diena, bet tad paskatījos pa logu un tur sniegs uz māju jumtiem. Atvēru logu, vēl jo projām neizkāpusi no gultas un laukā ziema. Ietinos segā un novārtījos pa gultu vēl apmēram pusstundu. Tad iegāju dušā un pēc tam ar slapjiem matiem gāju brokastīs. Izēdu bļodiņu ar musli un maizi ar aveņu zapti. Tad ar Rolandu dzērām kafiju un skatījāmies kā Serina un Tairens spēlē atmiņas spēli. Izžāvēju matus, saģērbos braucienam uz Štutgarti un tad jau bija pusdienas. Pēc pusdienām salīdām mašīnā un braucām uz Šorndorfas vilcienu staciju. Man tomēr patīk braukt ar vilcienu, bet ar vilcienu, nevis ar S Bahn. Un tad no Štutgartes galvenās stacijas ar U Bahn (pazemes vilciens) uz YFU tikšanās vietu. 

Mums bija apmēram stundu gara pastaiga pa Štutgarti kuras laikā iepazinos ar meiteni no Ekvadoras - Camil, smieklīgi, ka sākām sarunu vāciski, lai gan mūsu abu vācu valoda nav no tām labākajām. Bet vēlāk pārgājām uz angļu valodu, bet patīkami apzināties, ka varu arī vāciski pateikt ko gribu, protams, bez sarežģītiem vārdiem un diezgan primitīvi, bet varu. Tik forši izrunājāmies par pilnīgi visu sākot ar ģimeni un skolu beidzot ar džekiem un tusiņiem. 

Kad bijām atpakaļ no pastaigas paēdām un tad apmaiņas studentiem bija jāiepazīstina ar sevi un savu ģimeni visi pārējie un pēc tam ģimene arī šo to pateica par saviem apmaiņas studentiem. Tad vecākus, brāļus/māsas un apmaiņas studentus, sadalīja grupās un mums bija sarunas par visu, ģimeni, skolu, brīvo laiku un jā, bija tiešām jautri. Man patika visi apmaiņas studenti, kas bija manā grupā. Bet gandrīz visiem viņiem dzimtā valoda bija spāņu, vai arī viņiem skolā daudzus gadus ir bijusi spāņu valoda, izņemot mani, džeku no Šveices un meiteni no Ķīnas. Tāpēc bija smieklīgi, kad viņi runāja spāniski  un mēs trīs saskatījāmies ar tādiem - ko pie velna viņi runā? skatieniem un tad mums tāds, ja genau. :D

Kā arī vēl viens ļoti smieklīgs moments bija, kad mums bija jāraksta apņemšanās, bet varējām rakstīt savā valodā un visi vienkārši pagriežas pret to Ķīniešu meiteni un skatās kā viņa raksta. Ko tādu tiešām bija vērts redzēt. Gandrīz kā viņa zīmētu, nevis rakstītu. Tad paprasījām, lai viņa nolasa, un jā, visiem bija jāsmejas un pēc tam daudzas reizes atskanēja ohh gott. 

Un pašā sākumā bija jāpasaka, kas katram vislabāk patīk Vācijā un meitene no Ķīnas pateica - Man patīk tas, ka šeit ir maz cilvēki. Nevarēja nesmieties. :D

Bet vis labākais skats bija, kad džeks no Meksikas paskatījās uz savu atspulgu logā un sāka ar ļoti lielu nopietnību kārtot matus. Tikmēr meitene no Čīles un es skatāmies uz viņu, un, kad viņš mūs pamanīja, tad tā bija jāsāk smieties.

Ja godīgi, tad šī bija viena no labākajām dienām, kopš esmu šeit un ar nepacietību gaidu nākamo YFU Baden-Württemberg tikšanos. 

Bet sliktās ziņas ir tādas, ka nevaru Camilu iekš Facebook atrast, jo tur ir tik ļoti daudz cilvēku ar viņas vārdu un uzvārdu. Ahh nu nekas.

Man ir stipras aizdomas, ka viņi brāļiem/māsām teica, ka vajag kaut ko vairāk kopā ar mums darīt, jo Benita man vilcienā visu laiku prasīja, ko mēs varētu darīt un kādi mums plāni brīvlaikam. Bet nu es jau tikai par to esmu priecīga. Un jā, mums tagad ir ļoti daudzi kopīgi plāni, kas jāīsteno. Rītā iesim uz kino skatītes Madagaskaru 3D, jo es pastāstīju cik mums mazs kino Kuldīgā ir, un, jā, viņa teica, ka man ir jāredz viņu kino.

Tagad man pēc šodienas ir mega nogurums un tūlīt iešu gulēt, vēl tikai jānotīra make-up.

Arlabunakti.

miegainā sestdiena (27.10.2012.)

Sveiki visiem.

Šodien ir pirmā brīvlaika diena un man tā īsti nav ko rakstīt. Gribēju tikai atzīmēties, ka tepat vien esmu. Un jā, krievu valodas kontroldarbā man ir 6. Nekāds pārsteigums jau tas nav, bet nu tik un tā nekas patīkams tas nav. Pārējie rakstīja arī kontroldarbus matemātikā un vācu valodā, bet tur man nemaz nebija jēgas mēģināt, jo neko pilnīgi nesaprotu matemātikā un vācu valodā viņiem bija darbs ar tekstu, kurā bija vārdi kurus viņi pat tā īsti nesaprata tā ka, es tikmēr varēju lasīt savu grāmatu (angļu valodā).
Šodien nogulēju līdz pus 11, tad ēdot brokastis izdomāju, ka man vajag aizbraukt uz Šorndorfu, jo šampūns beidzies, bet kamēr es to visu domāju bija palikušas tikai 4 minūtes līdz vilcienam, tad nu es vēja ātrumā uzskrēju uz istabu pēc somas un gāju uz pieturu.
Kad atbraucu atpakaļ pieēdos ar lazanju un gāju uz istabu. Pēc kāda laika izdomāju, ka gribu alu (kkāds līdzīgs D-lightam te viens veids ir) un jogurtu, un gāju uz veikalu. Es jau teicu, ka šodien visu dienu snieg slapjš sniegs? Ne? Nu nekas, tagad tu to zini. Tad nu pa to slapjdraņķi aizvilkos līdz veikalam un zini ko? Viņš bija ciet. Tad nu gāju mājās bez jogurta un alus. :D
Paklausījos mūziku un tad izlēmu, ka vajadzētu sakārtot istabu, jo viņa sāka nedaudz līdzināties manai istabai Latvijā. Mamma droši vien zin, par ko es runāju. Bet nu tagad viņa ir ļoti kārtīga un ļoti auksta jo biju aizmirsusi aizvērt logu, kamēr biju dzīvojamajā istabā un ēdu musli, spēlēju klavieres,  un laukā IR ZIEMA.

Un vēl kas, trešdien saņēmu vēstuli no omas, ļoti ātri bija atnākusi, pa divām dienām. Pa nākamo nedēļu būs jāuzraksta atbilde.

Unn rītā ir YFU rudens tikšanās Štutgartē. Bet tagad man jau nāk miegs. Un es nezinu vai mani ir jāgriež pulkstenis telefonā vai arī viņš ir pietiekami gurds un automātiski to māk izdarīt.



Attā. :)

Atradu saglabātu, bet nepublicētu ierakstu, kad vēl biju OSK ģimenē.

Nu jau pagājusi apmēram viena nedēļa ar pusi, kopš pēdējo reizi šeit rakstīju. Tagad jūtos nokaunējusies  (īstenībā jau nē) un tagad ĪSU pārskatiņu uzrakstīšu. Bet tiešām īsu, jo ir tā, ka man tiešām nav laika kaut ko rakstīt,  bet jā, uzskaitīšu vairāk ko esmu padarījusi un kur bijusi, un ne tik daudz kā bija utt. :D

Pagājusī nedēļa:
Kursi, kursi, kursi un vēlreiz kursi. Tiešām kā skolā, taču pagājusī nedēļa pagāja ļoti ātri, un to sakot es domāju tiešām ātri.  Pēc skolas parasti gājām ēst kūciņas ar Annu, Selenu vai Kristelu.. akk ja tā turpināšu man atpakaļceļam lidmašīnā vajadzēs divas sēdvietas, bet nu ceram uz to labāko.
Manuprāt, trešdien visi apmaiņas studenti, kas esam šajā OSK grupā satikāmies un pēc skolas gājām spēlēt basketbolu, bet nu beigās jau spēlēja tikai džeki un mēs, meitenes, sēdējām un klačojāmies un ēdām čipšus.

Piektdienas vakarā ar Mari, Kathi un Andrea ar riteņiem aizbraucām uz Selsingen Hof (restorāns), jo tur notika kāzas un manam viestēvam un viņa draugiem bija priekšnesums jārāda. Tas bija patiešām smieklīgi, veči rūtainos kreklos  tādu kā fitnesa paraugdemonstrējumu rādīja. Visi priecīgi bija.

Un es jau gandrīz aizmirsu, ka no pirmdienas šeit bija Volfgangs un Dino - ģimenes draugi no Bavārijas. Viņi tiešām dīvaini runā, bet nu tas pats sagaida mani, jo dzīvošu netālu no Bavārijas. Juhuu.

Unn tad beidzot pienāca sestdiena. No rīta Mari gāja uz stalli jāt un es pieteicos viņu pafotografēt. Vispār bija ļoooti karsta diena, kad atnācām no staļļa, ēdām saldējumu un tad pļāpājām un es izdomāju, ka arī gribu braukt uz Dorfmove. Dorfmove - pasākums, kur smagās automašīnas ir pārveidotas tā, ka tās īstenībā ir braukājoši klubi, skaļa mūzika, dīdžeji un deju zāle. Jumts un sāni noņemti un tur varēja iet dejot, bet es gan to prieku neizbaudīju, jo nebiju pārliecināta, vai YFU to atļauj, vai nē un negribēju riskēt. Bet pats pasākums man ļoti patika. Pārsvarā kopā ar Kristelu gājām līdzi fūrēm. Ap 22:00 braucām mājās ar  Kristelas viestēvu. Pēc tam ar Kristelu gājām pie manis, jo mana vismamma bija dzimšanas diena un tas nozīmē - daudz garšīga ēdiena. :D Bijām tiešām izsalkušas pēc dorfmove, jo tur ēdām tikai nedaudz no Konoza hamburgera. Tas vispār bija ļoti smieklīgi, viņš pieskrēja, iedeva burgeru un aizskrēja, un tā kā tur bija ļoti daudz cilvēki, tad līdzi viņam nevarēja izskriet.  Bet nu jā, tā tāda neliela atkāpe bija. Tā kā tā bija tematiskā ballīte un tēma bija Bavārija, bija arī Bavārijas ēdieni. Māaan jau ļoti garšoja. :)

Svētdiena iesākās diezgan agri, jo braucāmar vilcienu uz Hamburgu, uz mūziklu Tarazāns. Man patiešām ļoti patika, neko tamlīdzīgu iepriekš nebiju redzējusi.

Otridena 23.

Čau. Neko garu nerakstīšu. Ieskrēju šeit tikai, lai pateiktu, ka mēs ar Benitu 17.Novembrī brauksim skatīties German Masters!!!!!!!! Vienkārši tiiiiik superīgi. Irēna šodien iedeva mums biļetes. Abas tik priecīgas esam. :))

Un jā, aizvakar bijām pastaigāties. Tik ļoti skaistus skatus redzēju, ja pa brīvlaiku būs smuks laiks, tad aiziešu tur vēlreiz, tikai tad paņemšu arī fotoaparātu līdzi, lai jūs arī varat redzēt. Pēc pastaigas ar Serinu gājām skatīties futbola spēli bet aizgājām uz pašām beigām, kad jau viss bija gandrīz beidzies, bet tas nekas, katru svētdienu varam iet skatīties, jo tas ir apmēram 100 metru attālumā no mūsu mājas. :)  Pēc futbola vēl negribējām iet mājās un gribējām ēst, tāpēc nopirkām Döner. Tas ir neveselīgs turku ēdiens. :D

Vakar bija gara diena skolā, bet pagāja diezgan ātri. Un ķīmijā vispār neko nedarījām, bija grupu darbs, bet Noa man visu laiku kaut ko stāstīja un jā mēs tikai sēdējām un skatījāmies kā daži no mūsu grupas, kam nebija slinkums, taisīja kaut kādus eksperimentus.

Un šodien skolā nekas īpašs nebija. :D

Bonbons 18.10.2012.

Pēdējās dienās nekas ievērības cienīgs nav noticis. Man šonedēļ ir slinkums kaut ko darīt.

Pirmdien skolā bija tīrā elle, jo bija garā diena un man sāpēja vēders visu dienu. Kad bija pustdienas pārtaukums, gāju pavazāties pa pilsētu un nopirku vienu filmu, ko jau kādu laiku biju noskatījusi veikalā – Wasted On The Young, un jauno Linkin Park albumu. Tā bija labāk iztērētā nauda kopš esmu Vācijā. Kad beidzot tiku mājās, paēdu, Irēna man uztaizīja tēju un es ar visu tējas krūzi gāju uz istabu skatīties filmu. Filma bija ideāli piemērota manam pirmdienas noskaņojumam un lietum aiz loga – tāda diezgan smaga filma par jauniešiem, narkotikām un nedaudz par mīlestību, kas beidzas ar nāvi. Īsta filma pirmdienas vakaram pēc mokošas dienas skolā. :D

Otrdien man tiešām bija slinkums darīt jeb ko un biju ļoti nogurusi, lai gan bija īsā skolas diena un stundas beidzās 12:55. Un laiks bija diezgan slikts. Pēc skolas, kad biju mājās lasīju grāmatu (diemžēl angliski, jo mana vācu valoda vēl nav tik laba, lai lasītu grāmatas) un klausījos Linkin Park. Tad izdomāju pagulēt un pamodos 16:00 un atcerējos, ka ir mana diena, kad jājāj. Tad nu es vēl aizmigusies pārģērbos un minos uz stalli, kamēr tiku līdz stallim, biju beidzot pamodusies, bet tik un tā neko negribējās darīt. Gliemeža ātrumā notīriju Verano (viņš bija tiešām pacenties un bija viss vienos dubļos), gandrīz biju gatava jāšanai un tad atbrauca Martina un Šefija. Un tad sāka līt lietus un viņas smējās, ka man neveicas, jo es gribēju iet apvidū, tāpēc, ka man nebija garstāvoklis, lai jātu hallē. Nosegloju Verano un ielaidu atpakaļ aplokā. Štefija piedāvāja man un Martinai skatīties kā viņa jāj, es piekritu, jo mājās vēl negribējās braukt. Kamēr viņa jāja, tikmēr ar Martinu runājām par.... interesanti par ko gan mēs varētu runāt.. PAR ZIRGIEM. Kad bijām atpakaļ stallī Martina piedāvāja mani aizvest mājās, jo lija lietus un bija jau tumšs un es, protams, no tāda piedāvājuma nevarēju atteikties. Kaut kā iestūķējām manu riteni viņas mašīnā un drīz jau biju mājās. Paēdu un gāju gulēt.

Trešdien visu dienu ēdu ledenes. Nē, visu dienu ne, tikai kamēr bija Vācu valoda un Matemātika un vēl bišķiņ Politikas laikā. Man bija Afri power ledenes ar kofeīnu un sagadīšanās pēc Noa bija paka ar ķiršu ledenēm un paka ar kaut kādām citām. Man patīk, ka skolā stundu laikā var ēst ledenes un var arī padzerties, ja grib. Bet politka tiešām bija nāvējoša. :S Skolotājs visu pauzi kaut ko runāja, nav ne jausmas ko viņš teica.  Domājām ka viņš mūs palaidīs ātrāk, jo mums nabija pauze bet nekā. 95minūtes bez pārtraukuma bija disukusija par reliģiju, laikam. Lai nu kā, bet neko daudz nesapratu un pēc pirmajām 45 minūtēm biju nogurusi no klausīšanās un mēģināšanas saparast.

Šodien arī ēdām končas, taču ne tik daudz kā vakar. Un Viktors man iedeva pus kēksiņu apmaiņā pret košļeni.  Tagad esmu mājās, jo varu neiet un franču val. Un Informātiku un tad man sanāk 4brīvstundas, tāpēc parasti braucu mājās, atpūšos un tad braucu atpakaļ uz skolu, uz sportu.

 Vispār esmu nedaudz vīlusies, jo šodien vajadzēja būt internetam mājās, bet nekā. Un es tā gaidīju!

Un māja kratās. Nē, nopietni, laikam tāpēc, ka aiz loga ir būvlaukums. Ak jā, nu pareizi. :D

14.10.2012.

Šodien pirmoreiz tiešām sajutos kā mājās.

No rīta pamodos jau ap pus astoņiem, bet celties vēl negribējās tāpēc izdomāju paskatīties kādu filmu uz datora, noskatījos „Elizabethtown” ļoti forša filma. Pēc tam vēl nedaudz pavārtījos pa gultu, jo istaba forša, silta bija. Tad gāju medīt brokastis, neko īpašu neatradu tāpēc uzsildīju mikroviļņu krāsnī piektdienas picu, bet garšoja labi un klāt piedzēru remdenu kakao. Visi bija uz baznīcu aizgājuši tāpēc biju mājās viena un izdomāju paspēlēt klavieres un tad jau drīz Irēna bija mājās. Viņa man pateica, ka vakar mana Betreuerin (kontaktpersona pie kuras varu griezties ja ir kādas problēmas kamēr esmu Vācijā) bija zvanījusi un, ka viņa grib atbraukt un beidzot ar mani iepazīties. Nu jā, bija jau tā kā pēdējais laiks, jo viņai vajadzēja ar mani iepazīties vai vismaz sazināties pirmo divu nedēļu laikā, bet pagājušas jau sešas un vienīgais iemesls kāpēc vēl nebiju paziņojusi YFU bija tāds, ka man bija slinkums zvanīt uz galveno biroju. Bet nu šodien ar viņu iepazinos un viņa ir diezgan jauka sieviete, laikam šoreiz vietā ir teiciens „Labāk vēlāk, nekā nekad.” Viņa ir matemātikas skolotāja un viņas vīrs vācu valodas skolotājs. Viņa bija ļoti pārsteigta cik daudz es divu ar pus mēnešu laikā varu vāciski pateikt un saprast. Ja godīgi, tad tas bija pat nedaudz smieklīgi, cik izbrīnīta viņa bija.

Vēl šodien es nokrāsoju matus. Itkā melni, bet gaismā nedaudz sarkan-violets atspīdums. Pēc tam ar viesģimeni braucām uz stalli, jo sievietei, kura kopj zirgus bija dzimšanas diena. Forši pasēdējām, uzēdām kaut kādas ļoti garšīgas uzkodas, ko Irēna izcepa un cepumus, kas bija palikuši no vakardienas. Un padzērām šampanieti, ko Martina un Štefija bija atvedušas. Vēlāk palika ļoti auksts, jo sēdējām laukā un tad es devu priekšroku kafijai un pēc tam tājai, kā arī uzvilku silto ziemas jāšanas pufaiku. Un tad bija labi. Bet Tairens sāka niķoties un kādas trīs reizes nejauši izlēja pienu un tad Irēna un Rolands teica, ka jābrauc mājās. Es biju ar viņiem vienās domās, jo man vēl bīja jāizpilda angļu valodas mājasdarbs.  Paņēmām tējas termosus un ēdamos, sakāpām mašīnā un braucām mājās un es biju tā laimīgā, kura turēja klēpī tējas termosus un viens nebija kārtīgi aizskrūvēts, kā rezultātā visa tēja, kas bija palikusi termosā,  lēnām sasūcās mašīnas sēdeklī un manās biksēs. Bet tas nekas, tāpat biju plānojusi likt mazgāties tās bikses. Kad bijām mājās tad izdzēru atlikušo tēju un izpildīju mājasdarbu. Unnn tad Anna man pazvanīja un nedaudz papļāpājām par to, kā iet.

Tagad man jau otro reizi skan Alternatīvās mūzikas disks un plānoju tagad iet gulēt, jo rītā ir skola un nevis vinkārši skola, bet garā diena skolā no 07:40 līdz 17:55. Ahhh. Gaidu brīvlaiku, laikam, ka šomēnes beigās ir, aber keine ahnung.

Čau. :)

Sešas nedēļas. 13.10.2012.

Kā jau virsraksts vēsta, esmu šeit jau sešas nedēļas, laiks iet tiešām ļoti ātri. Un es kā parasti esmu noslinkojusi un neko neesmu rakstījusi. Bet tad nu tagad kaut ko uzrakstīšu, kas interesants ar mani pēdējās nedēļās noticis. :D

·         Aizpagājušajā svētdienā bijām uz cirku, kur darbojas pārsvarā jaunieši un viņiem bija tāda kā jaunās cirka mājas (nezinu vai tā pareizi to sauc, bet nu jā, sapratāt) atklāšana un visi varēja pa brīvu iet un skatīties. Bija diezgan interesanti, bet varēja redzēt, ka viņi bija ļoti satraukušies. Pec izrādes varēja iet ēst kūkas un padzert kafiju. Un tad ar Irēnu pastaigājāmies pa apkārtni. Ļoti skaisti tur bija. Un tur tāds kā neliels zoodārzs – ēzeļi, poniji, pundurcūkas, truši, alpakas un varbūt vēl kaut kas. Serina un Tairens kā traki uz alpakām, pie katras ko redzēja pieskrēja un bļāva „Alpaka, alpaka, alpaka” un tad pie nākamās un tā vien. 

·         Kaut kad vēl senāk bijām skatīties jāšanas sacensības. Bija diezgan interesanti, bet ja godīgi, tad es biju no vāciešiem lielāku meistarību gaidījusi, bet viņi pārsvarā vārtijās pa zemi vai tika izslēgti zirga nepaklausības dēļ. Bet nu jā, bija interesanti un bija arī voltizēšanas priekšnesums kurā piedalījās arī  Benita.

·         Bijām arī uz pasākumu, kas notika pie meža un varējām cept štokbrot uz ugunskura un pēc tam ar nutellu ēst. Un pēc tam ar Serinu pamēģinājām tādu kā geokečingu, bet mūsu GPS diezgan ātri baterija bija tukša un visus kontrolpunktus neizgājām.

           Un protams biju arī uz oktoberfestu Študgartē. Bļaviens, tik liels tas festivāls bija un ar nenormāli lielu karuseļu izvēli. Bijām tur ar pāris meitenēm no klases un izdomājām ar vienu ļoti traku karuseli izbraukt, es ilgi nebiju tā kliegusi, visu atlikušo dienu kakls sāpēja. Kad braucām atpakaļ, vilcienu stacija bija pilna ar policistiem, jo viņi laikam baidās no panikas un iedzērušiem cilvēkiem, lai nu kā, bet tik daudz policistus vienuviet nebiju redzējusi.

·         Pavisam sen biju arī uz Kesefest in Winterbach. Nebija pārāk liels, bet bija jautri. Viens piedzēries džeks nobļāvās „I like Latvia”, kad es gāju garām un tad viens cits „I like Zane”, bet man liekas, ka viņš domāja nevis mani, bet gan krējumu, bet kas to lai zin. Un runājot par krējumu, bija vēlviens džeks, vinš teica ka esot beķeris un cep kūkas ar saldo krējumu. Tas bija smieklīgi, jo viņš visu laiku teica „Tort, tort, Sahne tort”. Ja kāds vēl nezina, tad mans vārds vāciski izklausās pēc „Sahne” un tas nozīmē krējums. Un visiem vienmēr ir jautri kad pasaku savu vārdu un ierastā atbilde ir – mmmm Sahne, lecker. :D

·         Vienu vakaru mierīgi ēdām vakariņas un tad jaunieši no Jugendkreis spēlēja Hausespiel un pasauca mani un  Benitu līdz. Tā ir tāda spēle, kur sākumā ir viena lieta un tad iet uz kādu māju un prasa vai var to pret ko labāku samainīt. Mūsu komanda beigās bija dabūjusi Kakao, krūzi ar vistu, haribo, cepumus un sveci, bet otrai komandai bija globuss, vot tas bija forši.

·         Krievuvalodas testā dabūju 6. Vācijā vērtēšanas sistēma ir no 1 līdz 6. 1ir pati labākā atzīme un 6 sliktākā. Jā, nav ar ko lepoties, bet nu vismaz vēl 3 zēniem bija 6, tākā jutos nedaudz labāk. :D

·         Tad vēl pagājušā piektdienā bija atbraucis kalējs nogrizt Verano nagus. Viņš ir no Bavārijas un jā, viņu dialekts ir piecreiz drausmīgāks par Schwabisch dialektu. Bet ari Schwabisch es nesaprotu. :D

·         Hmm runājot par zirgiem, esmu ar Verano bijusi vīna kalnā, tik ļoti forši bija un skats vienkārši fantastisks. Apvidū es parasti eju ar divām māsām kuru zirgi tajā pašā stallī stāv, kur Verano. Piektdienas vakarā viņas mani uzaicināja ar viņām un vēl divām māsām uz itāļu restorānu picu ēst. Bija ļoti jautri, jo oficiants vienkārši tik smieglīgs bija vislabāk man atmiņa palicis, kā viņš vienai no māsām prasīja „Tev ir draugs?” viņa „Nē. Man ir vīrs.” Un tad viņš – „Tas nekas, es neesmu greizsirdīgs!” bet bija vēl citi joki. :D Un jā pasūtīju ļoti garšīgu picu ar sēnēm un salami mmmmmm. Bet neviens man neteica ka viņa ir tik milzīga, pusi apēdu un biju totāli pieēdusies un man piedāvāja ņemt viņu līdzi uz mājam un es, protams, piekritu. Pēc picas ēdām saldo ēdienu – ābolu-kanēļa saldējumu ar šokolādi ar vafeli un vaniļas krēmu. Ļoti garšīgi bija. Tad vēl oficiants uzsauca mums kaut kādu interesantu itāļu dzērinu – tas bija tāds kā zāļu uzlējums vai kaut kā tā, taču ar ledu un citrona šķēli garšoja labi.

·         Šodien (13.10.12.) viesmāsa un viņas draugs svinēja dubult-dzimšanas dienu. Pilna māja ar viesiem bija un kad mani ar viņiem iepazīstināja, apmēram puse domāja ka mans vārds ir Zuzanne un tad es teicu ka mani sauc Zane un ka esmu no Latvijas un, ka, „Nē, mēs nerunājam krieviski”, „Nē Latvijas galvaspilsēta nav Viļna”, „Nē tur nav tik auksts kā ziemeļpolā.”

Vispār viņi nedaudz savādāk svin dzimšanas dienu nekā mēs Latvijā. Bet bija jautri. Pēc kūku ēšanas un kafijas dzeršanas ar Benitu un viņas māsīcām (es aizmirsu vārdus) spēlējām galda spēles, pārsmieties varēja. :D 

Un es jūtos lepna, ka šodien runāju tikai vāciski (atskaitot telefon-sarunu ar mammu), jo parasti nākas pāris teikumus angliski pateikt, bet šodien, tiešām, tikai vācu valodā un  arī sapratu gandrīz visu, ko man jautāja un stāstīja, ja nesapratu, tad man izskaidroja citem vārdiem, bet vāciski un jā, tad sapratu.

29.09.2012.

Huuhh ļoti ilgi neesmu rakstījusi blogu. Varētu būt, ka kādas 3 nedēļas. Pa šo laiku daudz kas ir noticis. Bet lielākais notikums laikam ir skola. Jau trīs nedēļas aizvadītas skolā. Man laikam patīk vācijas skola, nu katrā ziņā labāk nekā Latvijā. Laikam man patīk skolotāju atieksme un arī pārējo skolēnu attieksme. Visi strādā stundās un pilda mājasdarbus. Nu nav jau ta ka baigi zubrītos, bet vienkārši var manīt to, ka viņiem izglītība kaut ko nozīmē un ka tad nav tikai tāpēc, ka mamma saka „Ej uz skolu!”, vai tapēc, ka mājās nav ko darīt un gribas iztrakoties skolā. Protams ir sarunas stundu laikā un viss pārējais, bet vienkārši, vienkārši tas ir savādāk, labāk. J Visi diezgan laipni pret mani ir un izskaidro ja es kaut ko nesaprotu un es daudz ko nesaprotu, it īpaši matemātikā, tiešām, tā kā no palīgskolas būtu uz turieni aizgājusi. Mamma man atsūtījas latvisas matemātikas grāmatu. Runāju arī ar matemātikas skolotāju un viņa pajautās, varbūt ir kāds, kas var man matemātiku angliski pamācīt, nevis vāciski. Jo zinu, ja tagad iekavēšu kādus divus mēnešus, tad pēc tam būs ļoti grūti noķert pārējos, jo viņi visi ir tik.. attapīgi un gudri.  ;DD Nopietni, man blakām sēž viens džeks viņam 13 gadi un viņš iet 10. Klasē.

08.09.2012.

Šodien ir tieši nedēļa, kopš esmu šeit, Šorndorfā. Varu teikt to, ka šeit esmu iedzīvojusies daudz ātrāk, nekā iedzīvojos Selsingenā. Varbūt tas ir atkarīgs no vietas un ģimenes, bet varbūt no tā, ka man jau bija pieredze ar iepriekšējo ģimeni? Tā būs viela pārdomām.

Daudz kas pa šo nedēļu ir darīts. Pirmdienas vakarā atbrauca mana viesmāsa, kurai ir 13 gadi. Un tad ar viņu un mazo viesmāsu gājām uz lasīšanas nakti. Spēlējām ar citiem jauniešiem spēles un palikām bibliotēkā pa nakti, otrdienas rītā ēdām brokastis baznīcā.  Vēlak ar riteņiem aizbraucām pie Verano un uz maiņām jājām, tīri foršs viņiem tas zirdzis. :D

Trešdiem bija brokastis draudzes mājā, un uzreiz pēc brokastīm palīdzējām sakraut žagarus mazā piekabītē, kas bija piekabināta mazam traktoriņam un paši salecām piekabē un braucām uz kaut kādu kempinga vietu kur cepām desas un Schtokbrot (es nezinu vai uzrakstīju pareizi) tas ir tā, ka paņem mīklu, aptin ap koku un cep ugunskurā.

Tad viesmammai vajadzēja izņemt bildes no viesbrāļa (neesmu viņu satikusi) kāzām un viņa piedāvāja man braukt līdzi. Iegājām milziigaa Rossman veikalā un tur viņa man nopirka šo to. Kad braucām atpakaļ viņa piedāvāja mani aizvest pie Verano. Ļoti forši bija, es viena pati manēžā, varēju kārtīgi izpausties. :D Vakarā viņi baznīcā skatījās filmu, bet es biju nogurusi un paliku mājās uztaisīju sev sviestmaizes, sataisīju sulu un skatījos vienu filmu uz datora un diezgan ātri aizgāju gulēt.

Ceturtdien no paša rīta ar mazo māsu spēlējām Pfase 10 (es teicu, ka mana ex ģimene man uzdāvināja to spēli?) tad viņa aizbrauca uz kaut kādu nometni un es beidzot tiku pie interneta kaimiņu mājā. Ļoti laipni cilvēki, atnesa man sulu un ūdeni padzerties un parādīja bildes un tā. Vēl puķes iedeva, kad gāju projām. Un teica, ka varu iet atkal, kad vien gribu. Būs kaut kad tuvākajās dienās jāaiziet, lai varu beidzot blogus publicēt. Savādāk es te rakstu un visu Wordā saglabāju. :D

Vakar atkal bija brokastis draudzes mājā, pēc brokastīm paspēlējām spēles, tad ar Benitu (viesmāsa) gājām mājās. Uzēdām, es gribēju saldējumu un tad gājām uz veikalu un es nopirku Kit-Kat saldējumu. Pēc tam Benita brauca uz voltižēšanas treniņu un es braucu līdzi skatīties. Tik foršs stallis tur bija. Bet arī pati voltižēšana bija diezgan interesanta, bet man tomēr labāk konkūrs iet pie sirds. :D Mājās braucām ar autobusu. Viesmamma prasīja vai es negribu saldējumu, un, es jau, protams, nevarēju atteikties. Tā nu izēdu savu saldējuma mišungu un ar Benitu ar riteņiem braucām uz desu cepšanu. Bija forši, spēlējām kkādas interesantas spēles. Mācījāmies iet pa virvi un cepām gumijlācīšus un zefīrus uz kociņiem. Kad braucām atpakaļ Benita negribēja braukt ar riteni un Rolands teica, ka var viņu un riteni ar traktoru aizvest. Bet es kā gudrs cilvēks teicu, ka es braukšu ar riteni mājās. Nu jā vispār bija galīgi tumšs, bet ritenim bija lampiņa, un es tikai divas reizes apjuku un domāju, ka esmu apmaldījusies. Tā rezultētā braucu pa sporta laukumu un pa kaut kādām trepēm nobraucu lejā, bet mājās tiku ātrāk nekā Benita un Rolands. Yeah. :D

Šodien pēc pusdienām man ieplānots braukt pie Verano pēc tam slinkot. Yeah. 

03.09.2012.

Jau otrais rīts man šajā mājā. Man sāk šeit iepatikties. Arī laiks šodien, liekas, ka būs labāks. Vakar arī laikam nebija ne vainas, bet varbūt, ka šodien būs saulīte.

Viņi bija mājās no baznīcas ap 13:00, tad paskatījāmies bildes, dzērām tēju un ēdām cepumus, viņiem ļoti garšoja “Lāču” valriekstu trijstūrīši. Tad aizbraucām pie Verano, tas ir viņu zirgs. Gājām pastaigā pa mežu un tās meža takas aizvien augstāk kalnos iet.. āaa tik forši. Man patīk kalni. Es jāju un mazais viesbrālis man priekšā sēdēja un jā, tā forši pastaigājāmies.

Vēlāk atbrauca viņu vecākā meita un tad mēs runājām par zirgiem aptuveni kādas divas stundas. Un viņa pastāstīja, ka valstī kurā dzīvo viņas draugs (kaut kāda neliela valstiņa Dienvidāfrikā ) ir pieņemts, ka tad kad vīrietis apprec sievieti, viņam viņas ģimenei jāmaksā, tas ir jādos 10 govis. Bet manas viesmāsas, Dorotijas,  tēvs grib tikai vien kazu, bet mana viesmamma tikai gaļu. Tā pasmējāmies bišķiņ par šito visu. :D

02.09.2012.

Slinkais rūķis atgriežas ( nezinu kāpēc tā uzrakstīju, laikam vienkārši gribējās). Nu tātad, tagad sēžu savā jaunajā istabā un gaidu kad mana jaunā ģimene atgriezīsies no baznīcas. Šorīt gribēju izgulēties un viņi teica, ka tas nekas, ja palieku mājās un neeju līdzi uz baznīcu. Domāju, ka nākošajā svētdienā gan aiziešu, lai nebūtu nepieklājīgi no manas puses. Un kas zin, varbūt, ka nav nemaz tik garlaicīgi. :)

Vakar brauciens ilga kopā 8 stundas trīs dažādos vilcienos. Bija žēl atvadīties no OSK ģimenes, visvairāk no Marijas un Andreas un viņas mani pavadīja arī līdz stacijai un vēl palīdzēja koferi vilcienā iedabūt. Un vēl arī no Kristalas atvadījos tur pat stacijā, jo viņas vilciens atiet no tā paša perona no kura manējais. Viņas koferis arī svēra tonnu un viņas viestēvs smējās, ka mēs no Selsingenas akmeņus līdzi esam paņēmušas.

Hamburgas stacijā sameklēju Konozu jo ar viņu braucām vienā vilcienā uz Študgarti, viņš izkāpa vienu staciju ātrāk, nekā es. Bet tik un tā kopā vilcienā bijām 5 stundas. Pārsvarā gulējām, bet vēl arī skatījāmies bildes, kas viņam kompī bija un no diska ko, Elena (OSK skolotāja) iedeva. Pārsmējušies bijām.

Šobrīd nekāds īpašais iespaids par ģimeni vēl nav radies, bet nu man jau vēl 10 mēneši priekšā, kas šeit jāpavada. Bet tā jau liekas jauki un atvērti cilvēki. Un apkārtne ir ļoti skaista. Un mums te ir kalni.. Tiešām ļoti skaisti, kalni un lejas, kalni un lejas. Vakar vilcienā, kad bijām kaut kur pusceļā arī bija ļoti skaisti skati ar kalniem. Domāju, ka man šeit patiks. Kad viņi atnāks no baznīcas pajautāšu, vai nevaram iziet pastaigā, jo gribu redzēt kā te viss izskatās. Bet droši varu teikt, ka pilnīgi savādāk kā Selsingenā. Tur viss bija ļoti sakopts tikai privātmājas ar dārziem, kas liek domāt, ka tur notiek tādas kā sacensības – kuram skaistāks dārzs. Taču šeit var manīt, ka esam pilsētā, nevis nelielā ciematiņā. Bet tas nenozīmē, ka te nav skaisti, nebūt ne. Ir skaisti, tikai pilsētnieciskāk. Un pie mūsu mājas ir būvlaukums, tas gan nav jauki. Un vakar viesmamma teica, ka daudzās vietās notiek būvdarbi un tā.

Runājot par manu istabu, tīri jauka. Nav ne maza, ne liela, man patīk. :)

Weekend.

Čau.

Šobrīd man patiešām īsta vasaras sajūta, guļu pludmales krēslā, dārzā, blakus mazam dārza dīķītim ar mākslīgu ūdenskritumu un dekoratīvajām zivtiņām. Uz acīm saulesbrilles, ko vakar par brīvu dabūju Ta Toff, spīd saule un pūš silts vējš. Vasara, bet diemžēl rīt jau atkal skola, jeb vācvalodas kursi.

Vakar bija patiešāaam superīgi, lai gan no rīta bija jāceļas 6:15, lai varētu laicīgi izbraukt uz Hansapark. Tas ir iespaidīgs atrakciju parks pie East Sea, ja nekļūdos. Ceļā pavadījām apmēram divas stundas, no kurām vienu es gulēju. Pirmā atrakcija, kuru apmeklējām bija nelieli amerikāņu kalniņi, pēc tam divreiz izbraucām ar normāliem amerikāņu kalniņiem, kuros bija arī viena cilpa. Un pēc tam trīs reizes ar vienu nenormāli traku atrakciju, kas bija līdzīga amerikāņu kalniņiem, taču tā tiem pat tuvumā nestāv. Tas bija traki. To nevar izstāstīt (nu itkā jau var, bet es pārāk slinka, negribu rakstīt), tas pašam ir jāizbauda.

Pēc amerikāņu kalniņiem izbraucām ar vēl dažām atrakcijām, tās arī bija superīgas, tad paēdām līdzi paņemtās maizītes un devāmies tālāk, uz 4D kinoteātri. Arī tur bija ļoti forši, pieminēšu, ka man tā bija pirmā reize 4D kinoteātrī. Likās tiešām reāli, un, (tā bija multene) kad tāda baigā čūska nāca virsū, likās patiešām reāli, daži mazi bērni pat ļoti sabijās. Pēc tam uztaisījām foto seno laiku apģērbos, mums, meitenēm un viesmammai bija skaistas kleitas un viestēvam tāda kā karavīra forma, kādas var redzēt vecejos vesternos.
Pēc tam tālāk uz atrakcijām, izbraucām ar vēlvienu amerikāņu kalniņu paveidu, taču tas bija sāpīgi, jo tur bija ļoti strauja bremzēšana un baigi ar stangu, kas bija lai mēs neizkristu, dabūjām pa vēderu. Auch. Tad gājām uz tādu stendu kur samaksājot 2Eiro varēja pa ļoti nestabilām trepītēm uzrāpties un  ja iztevās piesist zvanam tā lai tas noskan varēja izvēlēties kādu no mīkstajām mantiņām. Es izvēlējos spilvenu ar Hansapark uzrakstu un lācīti. Pēc tam arī tādā pašā veidā vinnēju viesmāsai vienu citu mantiņu.
Tālāk gājām uz tādu kā vējiņu, tikai viņš pacēlās 50 metru augstumā.
Kad bijām palidinājušās 50 m augstumā, gājām uz ūdens atrakcijām. NU, tādi kā amerikāņu kalniņi, ikai pa ūdeni, Pirmie, ko apmeklējām bija forši un palikām pilnīgi sausi, otrajos Andrea un Holgers dabūja lielāko ūdens šalti. Pēc tam mēs at Kathi bijā tās drosmīgās/stulbās, kas gāja uz milzīgu ūdens kalniņu un es biju viscaur slapja. Nopietni, itkā būtu bijusi peldēt.
Tad slapjas paēdām garšīgus frī, vēlreiz aizgājām uz to stendu kur varēja pa tām trepēm rāpties un mantiņas dabūt un braucām mājās. Pa ceļam iebraucām Hamburgā.

Kad bijām mājās, tad ar Mariju aizgājām pie Hope, viņa jāja un es pārsvarā skatījos, taču nedaudz arī pajāju.










Mājās paēdām un sākām taisīties, lai ietu uz Ta Toff. Tur vakar bija tematiskā ballīte - Project X Beach Sensation. Iedomājies, viss klubs pilns ar smiltīm.  UN ne jau bišķiņ, bet normāls slānis ar smiltīm bija. Tur par bija tas mazais cilvēks, kas sadeva tajā filmā visiem un kuru iespundēja cepeškrāsnī (nu tieši tas pats jau nebija, kas filmā, bet nu jā) un tie divi Security džeki. Viņi sākumā par brīvu dalīja garšīgus saldējumus un pēc kādas stundas arī saulesbrilles un ķīniešu vēdeklīšus. Soo coool. Pārsvarā dejojām tajā zālē, kur bija smiltis, taču nedaudz arī pasēdējām ar Marijas vecākiem tādā kā bārā, kur skanēja rokmūzika (vislabāk man patika tur), un kkāds Marijas draugs man izmaksāja dzērienu. :) Vēlāk uzgājām atkal uz zāli kur bija smiltis un tur arī skanēja superīga klubu mūzika un vienu brīdi tur bija tādas gaismas ka nevarēja neko saprast un tad viņi izpūta dūmus un vispār neko nevarēja redzēt. Superīgi tur bija. Marijas ex draugs, kas varbūt vairs nav ex drauga, bet es neko nesaprotu, man nopirka kolu. :D
Kad braucām mājās piestājām pie maiznīcas un nopirkām karstus maizes radziņus, jo šokolādes kruasāni vēl nebija izcepti.
Gulēt es aizgāju pēc 3jiem. :)


Šodien mani pamodināja ap 12tiem, ātri iztīrīju zobus, saģērbos un gājām ēst brokastis dārzā. Tik forši un garšīgi bija mm.. Pēc tam spēlējām kārtis, es kopā ar Andrea pildījām manu mājasdarbu (bija jāprasa ko viesģimene domā par manu kultūru) un nonācām pie secinājuma, ka nekādas īpašas atšķirības starp Latviju un Vāciju nav. Pēc tam uzēdām kūku un es vēl arī kafiju dzēru, atkal spēlējām kārtis.

Tad parunāju ar mammu pa skype, un sāku rakstīt šo blogu. Drīz būs gatavas vakariņas - frī un hotdogi. Taču šāda vieda ēdienu viņi ēd tikai brīvdienās, ne katru dienu.

Ceru ka nākamā nedēļa būs tik pat aizraujoša kā šī un varēšu atkal uzrakstīt garu blogu par to, kā man ir gājis. Rīt laikam uz nedēļu cienos atbrauks ģimenes draugi no Bavārijas. Man liekas, ka Andrea teica, ka viņi abi ir geji, bet neesmu droša vai pareizi sapratu, bet to jau redzēs. Un piektdien vai sestdien būs kaut kāds festivāls uz kuru iespējams ar Mariju iesim. Vēl ir doma aizbraukt kādu dienu uz kaut kādu pilsētu, kur is daudz skaistas, vēsturiskas mājas un tādā garā.

Līdz nāmajai reizei.
Ar sveicieniem, Zane.

Jāa beidzot. :)

Sveiki!

 Beidzot kaut kas no tā, kā man šeit iet un ko es te daru.  :)


Piektdiena, 3. Augusts.
Piektdien izmetām līkumu caur Kuldīgu un paņēmām, Aivu, lai viņa mani var pavadīt līdz beigām, un braucām uz Rīgas lidostu. Lidostā satikām Annu un tad iečekojāmies, nodevām bagāžu, atvadījāmies un gājām cauri securitijam, kur man atņēma ūdeni, toniku un krēmu. Deamnn. Tālāk pastaigājāmies pa tax free un gājām jau uz savu geitu. Visā visumā man abi lidojumi patika, gan no Rīgas uz Amsterdamu, gan tālāk no Amsterdamas uz Brēmeni.
Lidmašīnā ar Annu centāmies iemācīties vienu frāzi, bet es viņu aizmirsu līdz ko satiku ģimeni, tas laikam no uztraukuma.
Kad bijām mājās (bija kādas 40 minūtes jābrauc), tad man izrādīja māju, parādīja manu istabu un pēc tam es viņiem parādīju bildes un video ar mani un zirgiem. Gājām gulēt un norunājām, ka brokastis būs 10os no rīta.

Sestdiena, 4. Augusts.

Šodien (tehniski, jau ir svētdiena, un, būtu jāsaka vakar, bet nu tas tā vēl neskaitās) piecēlos deviņos, saģērbos un paēdām garšīgas brokastis un tad aizgājām uz stalli, kurš atrodas kādus 100 metrus no mājām, Marija pakordoja kaut kādu jaunzirgu un es viņai palīdzēju, kad viņa kāpa viņam mugurā. Tad atnācām mājās un ar riteņiem aizbraucām uz citu stalli, kur stāv viņu zirgs Hope un pirms braucām atpakaļ viņi man parādīja baseinu, tas laikam skaitās publiskais pilsētas peldbaseins, vai kaut kā tā. Ā un vēl pie veikala pa ceļam piestājām nu ko lai saka par veikalu, tur daudz fast food un viss sasaldēts, kā arī daaudz saldumi, saldējumi un čipsi. Forši. Mājās uztaisījām pusdienas un paēdām. Tad apmēram stundu uztaisījām pārtraukumu un pēc tam atkal ar riteņiem braukājām pa pilsētu, aizbraucām vēl pie citiem zirgiem, kā arī viņi man parādīja baznīcu, kur satikām Klemensu un vēl 3 apmaiņas studentus (divi no Turcijas un viens no Noevēģijas, vai arī es kļūdos, bet nu no tās puses katrā ziņā bija). Tad mājās atkal uztaisījām tēju un gājām dārzā (viņiem ir ļoti skaists dārzs iekšpagalms) ēst kūku un spēlēt kaut kādu kāršu spēli, kuru es pat pēc kādām 10 minūtēm ierubīju. Unn tad ar Mariju ar riteņiem aizbraucām pie viņas draugiem. Ritīgi forši jaunieši, nu tādi paši, var teikt, kā Latvijā. Kaut ko sapratu no tā ko viņi tur runāja, bet pārējā laikā izlikos, ka saprotu. Pēc tam atbraucām ar riteņiem mājās, atkal paēdām un tad sākām taisīties, lai brauktu uz disko. Bet pirms tam Marijas mamma aizveda mūs pie viena Marijas drauga. Ārprāts, kāda viņam bija māja. mm. Bāgāts un smuks džeks. Hah. Bet vispār te džeki ir daudz smukāki nekā Latvijā (sorry guys). :D Jā un pēc tam mēs braucām uz disko un izskatās tur šādi un izskatās tur ŠĀDI. Maan jau tiešām tur patika, divas deju zāles ar atšķirīgu mūziku, piebāzts ar cilvēkiem un tā jā. Viens džeks man kādas 4 reizes prasīja vai es esmu no Amerikas bet es tikai 5tajā sapratu ko viņš man prasīja, jo mūzika bija ļoti skaļa un visapkārt visi skaļi runāja, bet jā, tas bija ļoti smieklīgi. Ap kādiem 3jiem naktī izsaucām taksi un viss mūsu bariņš (bijām kādi 8 cilvēki) braucām atpakaļ no Bevern uz Selsingen. Izkāpām Selsingenas centrā un ar Mariju aizgājām uz maizes ceptuvi un nopirkām karstas, tikko ceptas maizītes  un viņās iekšā bija karsta šokolāde. Tiiiiiiiiik garšīgi bija. Tad gājām mājās, un gulēt es aizgāju apmēram 5os.

Svētdiena, 5. Augusts.
Mani Marija pamodināja ap 14:00, saģērbos, iztīrīju zobus un gāju ēst brokastis pustdienlaikā un skatījāmies televizoru. Vēlāk ar riteņiem aizbraucām uz vietu, kur agrāk bija kūdras raktuves, tas bija diezgan interesanti un pēc tam atkal paēdām un mēs ar Mariju, ar riteņiem aizbraucām uz stalli, kur stāv Hope. Tad viņa gāja, bet es braucu ar riteni uz manēžu un jaa es varēju arī jāt ar Hope. Sākumā bija ļoti dīvaini, jo viņai ir iejādes segli, bet ļoti labi, man liekas, ka Prestige, taču man ērtāk bija jāt bez kāpšļiem.Un vēlāk mēs spēlējām kārtis. Ap kādiem pus 12 es aizgāju gulēt.

Pirmdiena, 6. Augusts.

Rīts sākas ar skrējienu uz dušu, tad izžāvēju matus un tad ar viesmammu un viesmāsām braucam uz kopīgajām YFU brokastīm. Tur mums ir jāiepazīstina ar sevi, savu viesģimeni un jāpastāsta, ko mēs esam pa brīvdienām darījuši. Kopā esam 10 apmaiņas studenti, kas dzīvo iekš Selsingen un apkārtnē un apmeklē intensīvo vācu valodas kursu. Pēc tam vecāki un viesbrāļi/viesmāsas dodas mājās, bet viesstudenti uz pirmajām nodarbībām. Nu protams, viss sākas ar iepazīšanās spēlēm. Kā man viņas riebjas veeeeeeeeee. Bet nu jā, kad visi vārdi beidzot iegaumēti (bet izrunāt vēl īsti nemākam) jau pienācis pusdienlaiks un ejam uz pirmo stāvu (mums klase ir stāvu zem pirmā stāva, bet pagrabs arī tas īsti nav) un mums pusdienās ir tas, kas palicis pāri no brokastīm. Normāli sanāk paēst, garšīgi. Jā man garšo šejienes ēdiens, ļoti. Pēc tam jau sākās dažas valodas nodarbības un beidzas mums kursi ap 16:00. :D
Pēc tam atkal pie zirgiem un šoreiz jau kārtīgāks treniņš man bija, ar visiem lēkšiem. Un Marijas trenere arī bija, viņai ir liels, sirms zirgs. Pēc tam kad viņas beidza jāt, no manēžas uz stalli atpakaļ gājām pa divām uz katra zirga, nu, karoč, 2 zirgi un 4 jātnieki. :D Pēc tam vakariņas, mājasdarbi un gulta. :D

Otrdiena - Ceturtdiena.


Nekāds woooow ekšens nebija. Skola (vācvalodas kursi bet mēs saucam par skolu), tad ar Selen un Annu gējāmuz EDEKA (supermarkets) vai arī uzreiz pēc skolas kopā ar Bendik uz mājām. Un tad mājasdarbi, 2dien un 4dien skype ar mammu un tēti. Tad vakariņas un mājasdarbi. Pēc tam kādu pusstundu paskatījos ER ar viesvecākiem un tad gulēt.

Piektdiena, 10. Augusts.
Šodien piecēlos 20minūtes pār 7ņiem. Vakar viesmamma teica, ka viņi šodien grib ilgāk pagulēt, ja man nav iebildumu, un, ka man būšot jātiek vienai galā. Man tāds - no problem. Tas nozīmēja to, ka brokastīs varēšu nelauzīt galvu ar vācvalodu. Pēc brokastīm sakārtoju somu un aizslēdzu māju, tajā pašā laikā arī Kristel iznāca no mājas, pagaidīja kamēr es nolieku atslēgu un tad aizgājām 20metrus līdz Bendika mājai un gājām kopā uz skolu, bet tad viņš atcerējās, ka aizmirsa brilles un mēs pagaidījām, kamēr viņš aizskrien pakaļ. Tad pa ceļam vēl satikām Efi un gājām visi uz skolu. No rīta Lisa (Skolotāja) lasīja lekciju turku jauniešiem un abām igauņu meitenēm par to, ka viņi vakar itkā esot dzēruši hard alcochol (kāds vietējais esot pe gabalu redzējis un nodevis tālāk to)un, ka ir atļauts dzert tikai vīnu un alu. Bet beigās viņi pierādīja ar čeku palīdzību, ka viņi dzēra tikai alu un vīnu. Ā un viņiem vēl bija mūsu, mana un Annas, liecība ka viņi pirka tikai alu un vīnu, jo mēs viņus redzējām, kad bijām EDEKĀ jo Annai vajadzēja matu šampūnu. Ā jā un mēs vakar garšīgas kūciņas paēdām,  bet tā jau ir atkāpe.

Nu jā, pēc lekcijas mūs sadalīja grupās un mums bija trīs stundas laika, lai atbildētu uz 20 jautājumiem par Selsingen, mums bija jāstaigā apkārt un jāiet uz dažādiem veikaliem un jāprasa cilvēkiem dažādi jautājumi. Manā grupā bija Ege un Selen, mēs gan zaudējām abām pārējām komandām, bet mums gāja ļoti jautri. Man vissmieklīgākais likās tas, ka tad, kad viņe ieraudzīja turku sievieti, kurai tas melnais lakats (es tiešām nezinu kā viņu sauc) uz galvas, sāka spridzināt jokus par nindzjām. Bet bija vēl daudz smieklīgas lietas, piemēram Selenas telefons nokrita un ekrāns pamatīgi ieplaisāja, viņa bija ļoti bēdīga, tāču kad viņas telefons nokrita otrreiz un gandrīz iekrita notekā, kas ir uz ielas, tad mums bija kādas piecas minūtes par to jāsmejas. Jā, patiešām jautri mums te iet. :D
Pēc skolas, kad biju mājās, iedzēru kafiju, ēdu cepumus un pēc tam ar Kathi spēlējām Mario Kart uz xbox. Bija jautri. Tad Andrea parādīja man mājas otru daļu, kur dzīvo viņas vecāki, un tur bija daudzas vecas bildes un viņa man pastāstīja par cilvēkiem, kas tur redzami un tā, jām, bija tiešām interesanti. Kad aizgājām atpakaļ uz mūsu mājas daļu, tad es sataisījos un ar Mariju un Marvinu gājām uz autobusu pieturu, kur satikām Lukasu un Carinu un ar autobusu braucām uz blakus pilsētu - Zeven, uz Ķīniešu restorānu. Marija bija nežēlīga (īstenībā tas bija labi) un lika man pašai pirkt autobusa biļeti. Man izdevās! Bija foršs autobusa šoferis, viņš tiešām skaļi uzgrieza mūziku un tādā čilliņā kādas 15-20 minūtes braucām. Izkāpām savā pieturā un tad kāds kilometrs ar kājām bija jāiet līdz ķīniešu restorānam. Sākumā mums tur iedeva kaut kādu zaļu dzērienu (mammu, tēti, nesatraucieties, tas nebija absints), viņš bija ļoti garšīgs un tad pie mums pienāca oficiante, mēs pasūtījām ābolu sulu, un tad gājām un izvēlējāmies ko ēdīsim. Tur tāda kārtība, ka tu vari ņemt un ēst ko un cik daudz gribi un par to viena cena. Foorši. Es sākumā kaut kādu interesantu zupu ēdu un pēc tam ķīniešu spageti ar ceptiem šampinjoniem un gaļu. Tiešām ļoti garšīgi, un saldajā es paņēmu augļu salātus, nekas īpašs bet arī garšīgi. Kad bijām paēduši gājām atpakaļ uz pieturu un braucām mājās. Šoreiz nebija tik foršs šoferis un mūzika nebija vispār. Kad aizgājām mājās es sāku rakstīt šo blogu un jā, es zinu ka man lēni iet ar to rakstīšanu, taču tik daudz kas bija jāuzraksta. Un kā mana viesmamma teica, vēlāk nožēlošu, ja nerakstīšu blogu. Jo būs interesanti pēc gada vai diviem un vairāk pārlasīt kā man šeit ir gājis.


Es respektēju, ka kāds šo vispār izlasīja, jo man parasti ir slinkums tik garus tekstus rakstīt. :D

Nu gan iešu gulēt, jo rīt man ir jāceļas 06:15, jo mēs braucam uz Hanzaparku.

Es mēģināšu rakstīt šeit biežāk un īsākus ierakstus.

Arlabunakti. :)


Zane.