svētdiena, 2012. gada 25. novembris

Man ir slinkums. Tiešām.

Sveiki.
Atkal biju kādu laiku pazudusi. :D
Šodien uztaisīju TO DO! listi, jo daudzas lietas stāvēja neizdarītas vai pa pusei iesāktas. Kopā 20.  Un šis ir pēdējais punkts - uzraksti blogu. Huuu.
Jā, te bilde, kur es un mana liste.


Tātad, ko lai es te rakstu? Hmm padomāsim. Pa šo laiku tikai viens tāds ievērības cienīgs notikums ir bijis - German Masters. Pagājušajā sestdienā abas ar Benitu cēlāmies 5os no rīta, lai brauktu uz Štutgarti, kur bija jāšanas sacensības ļoti augstā līmenī. Tur bijām jau 7:30, bet pirmais maršruts- iejāde sākās tikai 8:00, tā nu maus sanāca kādu laiciņu pagaidīt, tāpēc nopirku kafiju. Taču kafija neko daudz nelīdzēja un visu laiku, kamēr gāja iejāde, bija jācenšas, lai neaizmigtu, jo bija 11 dalībnieki un visi vienu un to pašu shēmu rādīja. Diezgan garlaicīgi. Pēc tam bija voltizēšana, kam bija jau daudz interesantāk, bet žēl, ka tur bija tikai 4 pāri.  Tad bija pauze un pēc pauzes dienas interesantākā daļa - Dragreiss ar šķēršļiem (es nezinu kā lai nosauc) - tur vienlaicīgi jāja divi jātnieki, bija 6 šķēršļu maršruts, izvietots spoguļskatā un abiem jātniekiem laicīgi bija jālec un uzvarēja tas, kurš pirmais pārlēca pēdējo šķērsli. Un pēc tam draivings. Bija 6 komandas un uzvarēja Austrālieši. Tas bija bija vis apmeklētākais maršruts. Un jā, varu teikt, ka bija patiešām interesanti - 4jūgs pilnos auļos pāri tiltiņam, līklocī un starp konusiem. Elpu aizraujoši. Tad atkal bija diezgan gara pauze un tad iejāde un divi konkūra maršruti. Iejādes laikā aizgājām ar Benitu iepirkties - es nopirku somu ar ko iet uz sportu un šalli. Viņa - divas šalles. Konkūrs salīdzinot ar iejādi bija interesants, bet draivingu nevarēja pārspēt.
 Mājās bijām pēc 12 naktī, bet es biju pārāk nogurusi, lai varētu aizmigt, vai arī manī bija pārāk daudz kafijas, nezinu, bet es gulēt aizgāju tikai ap 3jiem naktī un nākamajā dienā ap pusdienas laiku piecēlos.


Ko vēl lai pastāstu? Vakar izcepu ģimenei pīrāgus. Pati biju pārsteigta, ka tik labi un garšīgi sanāca. Viņiem te nekas tāds nav un pīrāgi pazuda ļoti ātri, labi ka es jau sākumā paspēju pieēsties, kamēr vēl karsti bija. Un Irēne visu laiku cenšas izrunāt vārdu "Pīrāgi", vispār vācieši savādākus uzsvarus liek, nekā mēs, bet nu viņai pamazām sāk izdoties pateikt "Pīrāgi" gandrīz bez akcenta. :D




Un vēl kas, otrdien skolā ētikas stundā bija grupu darbs. Mūsu grupa bija ārzemnieki. :D Divi turki, grieķis un es. Tas īstenībā bija ļoti smieklīgi. Un ja jau par skolu runāju, tad varu pateikt, ka sportā par basketbolu dabūju 3-4 nekāda īpaši labā atzīme nav, bet nu pārmaiņas pēc ir vismaz sekmīga. Un vēl 4dien uzrakstījām kontroldarbu Angļu valodā, tur arī vajadzētu būt sekmīgi. Es vismaz tā domāju. :D