YFU rudens tikšanās (28.10.2012.)

Šorīt pamodos un redzēju, ka pa logu spīd saule, nodomāju, ka būs smuka, samērā silta rudens diena, bet tad paskatījos pa logu un tur sniegs uz māju jumtiem. Atvēru logu, vēl jo projām neizkāpusi no gultas un laukā ziema. Ietinos segā un novārtījos pa gultu vēl apmēram pusstundu. Tad iegāju dušā un pēc tam ar slapjiem matiem gāju brokastīs. Izēdu bļodiņu ar musli un maizi ar aveņu zapti. Tad ar Rolandu dzērām kafiju un skatījāmies kā Serina un Tairens spēlē atmiņas spēli. Izžāvēju matus, saģērbos braucienam uz Štutgarti un tad jau bija pusdienas. Pēc pusdienām salīdām mašīnā un braucām uz Šorndorfas vilcienu staciju. Man tomēr patīk braukt ar vilcienu, bet ar vilcienu, nevis ar S Bahn. Un tad no Štutgartes galvenās stacijas ar U Bahn (pazemes vilciens) uz YFU tikšanās vietu. 

Mums bija apmēram stundu gara pastaiga pa Štutgarti kuras laikā iepazinos ar meiteni no Ekvadoras - Camil, smieklīgi, ka sākām sarunu vāciski, lai gan mūsu abu vācu valoda nav no tām labākajām. Bet vēlāk pārgājām uz angļu valodu, bet patīkami apzināties, ka varu arī vāciski pateikt ko gribu, protams, bez sarežģītiem vārdiem un diezgan primitīvi, bet varu. Tik forši izrunājāmies par pilnīgi visu sākot ar ģimeni un skolu beidzot ar džekiem un tusiņiem. 

Kad bijām atpakaļ no pastaigas paēdām un tad apmaiņas studentiem bija jāiepazīstina ar sevi un savu ģimeni visi pārējie un pēc tam ģimene arī šo to pateica par saviem apmaiņas studentiem. Tad vecākus, brāļus/māsas un apmaiņas studentus, sadalīja grupās un mums bija sarunas par visu, ģimeni, skolu, brīvo laiku un jā, bija tiešām jautri. Man patika visi apmaiņas studenti, kas bija manā grupā. Bet gandrīz visiem viņiem dzimtā valoda bija spāņu, vai arī viņiem skolā daudzus gadus ir bijusi spāņu valoda, izņemot mani, džeku no Šveices un meiteni no Ķīnas. Tāpēc bija smieklīgi, kad viņi runāja spāniski  un mēs trīs saskatījāmies ar tādiem - ko pie velna viņi runā? skatieniem un tad mums tāds, ja genau. :D

Kā arī vēl viens ļoti smieklīgs moments bija, kad mums bija jāraksta apņemšanās, bet varējām rakstīt savā valodā un visi vienkārši pagriežas pret to Ķīniešu meiteni un skatās kā viņa raksta. Ko tādu tiešām bija vērts redzēt. Gandrīz kā viņa zīmētu, nevis rakstītu. Tad paprasījām, lai viņa nolasa, un jā, visiem bija jāsmejas un pēc tam daudzas reizes atskanēja ohh gott. 

Un pašā sākumā bija jāpasaka, kas katram vislabāk patīk Vācijā un meitene no Ķīnas pateica - Man patīk tas, ka šeit ir maz cilvēki. Nevarēja nesmieties. :D

Bet vis labākais skats bija, kad džeks no Meksikas paskatījās uz savu atspulgu logā un sāka ar ļoti lielu nopietnību kārtot matus. Tikmēr meitene no Čīles un es skatāmies uz viņu, un, kad viņš mūs pamanīja, tad tā bija jāsāk smieties.

Ja godīgi, tad šī bija viena no labākajām dienām, kopš esmu šeit un ar nepacietību gaidu nākamo YFU Baden-Württemberg tikšanos. 

Bet sliktās ziņas ir tādas, ka nevaru Camilu iekš Facebook atrast, jo tur ir tik ļoti daudz cilvēku ar viņas vārdu un uzvārdu. Ahh nu nekas.

Man ir stipras aizdomas, ka viņi brāļiem/māsām teica, ka vajag kaut ko vairāk kopā ar mums darīt, jo Benita man vilcienā visu laiku prasīja, ko mēs varētu darīt un kādi mums plāni brīvlaikam. Bet nu es jau tikai par to esmu priecīga. Un jā, mums tagad ir ļoti daudzi kopīgi plāni, kas jāīsteno. Rītā iesim uz kino skatītes Madagaskaru 3D, jo es pastāstīju cik mums mazs kino Kuldīgā ir, un, jā, viņa teica, ka man ir jāredz viņu kino.

Tagad man pēc šodienas ir mega nogurums un tūlīt iešu gulēt, vēl tikai jānotīra make-up.

Arlabunakti.

miegainā sestdiena (27.10.2012.)

Sveiki visiem.

Šodien ir pirmā brīvlaika diena un man tā īsti nav ko rakstīt. Gribēju tikai atzīmēties, ka tepat vien esmu. Un jā, krievu valodas kontroldarbā man ir 6. Nekāds pārsteigums jau tas nav, bet nu tik un tā nekas patīkams tas nav. Pārējie rakstīja arī kontroldarbus matemātikā un vācu valodā, bet tur man nemaz nebija jēgas mēģināt, jo neko pilnīgi nesaprotu matemātikā un vācu valodā viņiem bija darbs ar tekstu, kurā bija vārdi kurus viņi pat tā īsti nesaprata tā ka, es tikmēr varēju lasīt savu grāmatu (angļu valodā).
Šodien nogulēju līdz pus 11, tad ēdot brokastis izdomāju, ka man vajag aizbraukt uz Šorndorfu, jo šampūns beidzies, bet kamēr es to visu domāju bija palikušas tikai 4 minūtes līdz vilcienam, tad nu es vēja ātrumā uzskrēju uz istabu pēc somas un gāju uz pieturu.
Kad atbraucu atpakaļ pieēdos ar lazanju un gāju uz istabu. Pēc kāda laika izdomāju, ka gribu alu (kkāds līdzīgs D-lightam te viens veids ir) un jogurtu, un gāju uz veikalu. Es jau teicu, ka šodien visu dienu snieg slapjš sniegs? Ne? Nu nekas, tagad tu to zini. Tad nu pa to slapjdraņķi aizvilkos līdz veikalam un zini ko? Viņš bija ciet. Tad nu gāju mājās bez jogurta un alus. :D
Paklausījos mūziku un tad izlēmu, ka vajadzētu sakārtot istabu, jo viņa sāka nedaudz līdzināties manai istabai Latvijā. Mamma droši vien zin, par ko es runāju. Bet nu tagad viņa ir ļoti kārtīga un ļoti auksta jo biju aizmirsusi aizvērt logu, kamēr biju dzīvojamajā istabā un ēdu musli, spēlēju klavieres,  un laukā IR ZIEMA.

Un vēl kas, trešdien saņēmu vēstuli no omas, ļoti ātri bija atnākusi, pa divām dienām. Pa nākamo nedēļu būs jāuzraksta atbilde.

Unn rītā ir YFU rudens tikšanās Štutgartē. Bet tagad man jau nāk miegs. Un es nezinu vai mani ir jāgriež pulkstenis telefonā vai arī viņš ir pietiekami gurds un automātiski to māk izdarīt.



Attā. :)

Atradu saglabātu, bet nepublicētu ierakstu, kad vēl biju OSK ģimenē.

Nu jau pagājusi apmēram viena nedēļa ar pusi, kopš pēdējo reizi šeit rakstīju. Tagad jūtos nokaunējusies  (īstenībā jau nē) un tagad ĪSU pārskatiņu uzrakstīšu. Bet tiešām īsu, jo ir tā, ka man tiešām nav laika kaut ko rakstīt,  bet jā, uzskaitīšu vairāk ko esmu padarījusi un kur bijusi, un ne tik daudz kā bija utt. :D

Pagājusī nedēļa:
Kursi, kursi, kursi un vēlreiz kursi. Tiešām kā skolā, taču pagājusī nedēļa pagāja ļoti ātri, un to sakot es domāju tiešām ātri.  Pēc skolas parasti gājām ēst kūciņas ar Annu, Selenu vai Kristelu.. akk ja tā turpināšu man atpakaļceļam lidmašīnā vajadzēs divas sēdvietas, bet nu ceram uz to labāko.
Manuprāt, trešdien visi apmaiņas studenti, kas esam šajā OSK grupā satikāmies un pēc skolas gājām spēlēt basketbolu, bet nu beigās jau spēlēja tikai džeki un mēs, meitenes, sēdējām un klačojāmies un ēdām čipšus.

Piektdienas vakarā ar Mari, Kathi un Andrea ar riteņiem aizbraucām uz Selsingen Hof (restorāns), jo tur notika kāzas un manam viestēvam un viņa draugiem bija priekšnesums jārāda. Tas bija patiešām smieklīgi, veči rūtainos kreklos  tādu kā fitnesa paraugdemonstrējumu rādīja. Visi priecīgi bija.

Un es jau gandrīz aizmirsu, ka no pirmdienas šeit bija Volfgangs un Dino - ģimenes draugi no Bavārijas. Viņi tiešām dīvaini runā, bet nu tas pats sagaida mani, jo dzīvošu netālu no Bavārijas. Juhuu.

Unn tad beidzot pienāca sestdiena. No rīta Mari gāja uz stalli jāt un es pieteicos viņu pafotografēt. Vispār bija ļoooti karsta diena, kad atnācām no staļļa, ēdām saldējumu un tad pļāpājām un es izdomāju, ka arī gribu braukt uz Dorfmove. Dorfmove - pasākums, kur smagās automašīnas ir pārveidotas tā, ka tās īstenībā ir braukājoši klubi, skaļa mūzika, dīdžeji un deju zāle. Jumts un sāni noņemti un tur varēja iet dejot, bet es gan to prieku neizbaudīju, jo nebiju pārliecināta, vai YFU to atļauj, vai nē un negribēju riskēt. Bet pats pasākums man ļoti patika. Pārsvarā kopā ar Kristelu gājām līdzi fūrēm. Ap 22:00 braucām mājās ar  Kristelas viestēvu. Pēc tam ar Kristelu gājām pie manis, jo mana vismamma bija dzimšanas diena un tas nozīmē - daudz garšīga ēdiena. :D Bijām tiešām izsalkušas pēc dorfmove, jo tur ēdām tikai nedaudz no Konoza hamburgera. Tas vispār bija ļoti smieklīgi, viņš pieskrēja, iedeva burgeru un aizskrēja, un tā kā tur bija ļoti daudz cilvēki, tad līdzi viņam nevarēja izskriet.  Bet nu jā, tā tāda neliela atkāpe bija. Tā kā tā bija tematiskā ballīte un tēma bija Bavārija, bija arī Bavārijas ēdieni. Māaan jau ļoti garšoja. :)

Svētdiena iesākās diezgan agri, jo braucāmar vilcienu uz Hamburgu, uz mūziklu Tarazāns. Man patiešām ļoti patika, neko tamlīdzīgu iepriekš nebiju redzējusi.

Otridena 23.

Čau. Neko garu nerakstīšu. Ieskrēju šeit tikai, lai pateiktu, ka mēs ar Benitu 17.Novembrī brauksim skatīties German Masters!!!!!!!! Vienkārši tiiiiik superīgi. Irēna šodien iedeva mums biļetes. Abas tik priecīgas esam. :))

Un jā, aizvakar bijām pastaigāties. Tik ļoti skaistus skatus redzēju, ja pa brīvlaiku būs smuks laiks, tad aiziešu tur vēlreiz, tikai tad paņemšu arī fotoaparātu līdzi, lai jūs arī varat redzēt. Pēc pastaigas ar Serinu gājām skatīties futbola spēli bet aizgājām uz pašām beigām, kad jau viss bija gandrīz beidzies, bet tas nekas, katru svētdienu varam iet skatīties, jo tas ir apmēram 100 metru attālumā no mūsu mājas. :)  Pēc futbola vēl negribējām iet mājās un gribējām ēst, tāpēc nopirkām Döner. Tas ir neveselīgs turku ēdiens. :D

Vakar bija gara diena skolā, bet pagāja diezgan ātri. Un ķīmijā vispār neko nedarījām, bija grupu darbs, bet Noa man visu laiku kaut ko stāstīja un jā mēs tikai sēdējām un skatījāmies kā daži no mūsu grupas, kam nebija slinkums, taisīja kaut kādus eksperimentus.

Un šodien skolā nekas īpašs nebija. :D

Bonbons 18.10.2012.

Pēdējās dienās nekas ievērības cienīgs nav noticis. Man šonedēļ ir slinkums kaut ko darīt.

Pirmdien skolā bija tīrā elle, jo bija garā diena un man sāpēja vēders visu dienu. Kad bija pustdienas pārtaukums, gāju pavazāties pa pilsētu un nopirku vienu filmu, ko jau kādu laiku biju noskatījusi veikalā – Wasted On The Young, un jauno Linkin Park albumu. Tā bija labāk iztērētā nauda kopš esmu Vācijā. Kad beidzot tiku mājās, paēdu, Irēna man uztaizīja tēju un es ar visu tējas krūzi gāju uz istabu skatīties filmu. Filma bija ideāli piemērota manam pirmdienas noskaņojumam un lietum aiz loga – tāda diezgan smaga filma par jauniešiem, narkotikām un nedaudz par mīlestību, kas beidzas ar nāvi. Īsta filma pirmdienas vakaram pēc mokošas dienas skolā. :D

Otrdien man tiešām bija slinkums darīt jeb ko un biju ļoti nogurusi, lai gan bija īsā skolas diena un stundas beidzās 12:55. Un laiks bija diezgan slikts. Pēc skolas, kad biju mājās lasīju grāmatu (diemžēl angliski, jo mana vācu valoda vēl nav tik laba, lai lasītu grāmatas) un klausījos Linkin Park. Tad izdomāju pagulēt un pamodos 16:00 un atcerējos, ka ir mana diena, kad jājāj. Tad nu es vēl aizmigusies pārģērbos un minos uz stalli, kamēr tiku līdz stallim, biju beidzot pamodusies, bet tik un tā neko negribējās darīt. Gliemeža ātrumā notīriju Verano (viņš bija tiešām pacenties un bija viss vienos dubļos), gandrīz biju gatava jāšanai un tad atbrauca Martina un Šefija. Un tad sāka līt lietus un viņas smējās, ka man neveicas, jo es gribēju iet apvidū, tāpēc, ka man nebija garstāvoklis, lai jātu hallē. Nosegloju Verano un ielaidu atpakaļ aplokā. Štefija piedāvāja man un Martinai skatīties kā viņa jāj, es piekritu, jo mājās vēl negribējās braukt. Kamēr viņa jāja, tikmēr ar Martinu runājām par.... interesanti par ko gan mēs varētu runāt.. PAR ZIRGIEM. Kad bijām atpakaļ stallī Martina piedāvāja mani aizvest mājās, jo lija lietus un bija jau tumšs un es, protams, no tāda piedāvājuma nevarēju atteikties. Kaut kā iestūķējām manu riteni viņas mašīnā un drīz jau biju mājās. Paēdu un gāju gulēt.

Trešdien visu dienu ēdu ledenes. Nē, visu dienu ne, tikai kamēr bija Vācu valoda un Matemātika un vēl bišķiņ Politikas laikā. Man bija Afri power ledenes ar kofeīnu un sagadīšanās pēc Noa bija paka ar ķiršu ledenēm un paka ar kaut kādām citām. Man patīk, ka skolā stundu laikā var ēst ledenes un var arī padzerties, ja grib. Bet politka tiešām bija nāvējoša. :S Skolotājs visu pauzi kaut ko runāja, nav ne jausmas ko viņš teica.  Domājām ka viņš mūs palaidīs ātrāk, jo mums nabija pauze bet nekā. 95minūtes bez pārtraukuma bija disukusija par reliģiju, laikam. Lai nu kā, bet neko daudz nesapratu un pēc pirmajām 45 minūtēm biju nogurusi no klausīšanās un mēģināšanas saparast.

Šodien arī ēdām končas, taču ne tik daudz kā vakar. Un Viktors man iedeva pus kēksiņu apmaiņā pret košļeni.  Tagad esmu mājās, jo varu neiet un franču val. Un Informātiku un tad man sanāk 4brīvstundas, tāpēc parasti braucu mājās, atpūšos un tad braucu atpakaļ uz skolu, uz sportu.

 Vispār esmu nedaudz vīlusies, jo šodien vajadzēja būt internetam mājās, bet nekā. Un es tā gaidīju!

Un māja kratās. Nē, nopietni, laikam tāpēc, ka aiz loga ir būvlaukums. Ak jā, nu pareizi. :D

14.10.2012.

Šodien pirmoreiz tiešām sajutos kā mājās.

No rīta pamodos jau ap pus astoņiem, bet celties vēl negribējās tāpēc izdomāju paskatīties kādu filmu uz datora, noskatījos „Elizabethtown” ļoti forša filma. Pēc tam vēl nedaudz pavārtījos pa gultu, jo istaba forša, silta bija. Tad gāju medīt brokastis, neko īpašu neatradu tāpēc uzsildīju mikroviļņu krāsnī piektdienas picu, bet garšoja labi un klāt piedzēru remdenu kakao. Visi bija uz baznīcu aizgājuši tāpēc biju mājās viena un izdomāju paspēlēt klavieres un tad jau drīz Irēna bija mājās. Viņa man pateica, ka vakar mana Betreuerin (kontaktpersona pie kuras varu griezties ja ir kādas problēmas kamēr esmu Vācijā) bija zvanījusi un, ka viņa grib atbraukt un beidzot ar mani iepazīties. Nu jā, bija jau tā kā pēdējais laiks, jo viņai vajadzēja ar mani iepazīties vai vismaz sazināties pirmo divu nedēļu laikā, bet pagājušas jau sešas un vienīgais iemesls kāpēc vēl nebiju paziņojusi YFU bija tāds, ka man bija slinkums zvanīt uz galveno biroju. Bet nu šodien ar viņu iepazinos un viņa ir diezgan jauka sieviete, laikam šoreiz vietā ir teiciens „Labāk vēlāk, nekā nekad.” Viņa ir matemātikas skolotāja un viņas vīrs vācu valodas skolotājs. Viņa bija ļoti pārsteigta cik daudz es divu ar pus mēnešu laikā varu vāciski pateikt un saprast. Ja godīgi, tad tas bija pat nedaudz smieklīgi, cik izbrīnīta viņa bija.

Vēl šodien es nokrāsoju matus. Itkā melni, bet gaismā nedaudz sarkan-violets atspīdums. Pēc tam ar viesģimeni braucām uz stalli, jo sievietei, kura kopj zirgus bija dzimšanas diena. Forši pasēdējām, uzēdām kaut kādas ļoti garšīgas uzkodas, ko Irēna izcepa un cepumus, kas bija palikuši no vakardienas. Un padzērām šampanieti, ko Martina un Štefija bija atvedušas. Vēlāk palika ļoti auksts, jo sēdējām laukā un tad es devu priekšroku kafijai un pēc tam tājai, kā arī uzvilku silto ziemas jāšanas pufaiku. Un tad bija labi. Bet Tairens sāka niķoties un kādas trīs reizes nejauši izlēja pienu un tad Irēna un Rolands teica, ka jābrauc mājās. Es biju ar viņiem vienās domās, jo man vēl bīja jāizpilda angļu valodas mājasdarbs.  Paņēmām tējas termosus un ēdamos, sakāpām mašīnā un braucām mājās un es biju tā laimīgā, kura turēja klēpī tējas termosus un viens nebija kārtīgi aizskrūvēts, kā rezultātā visa tēja, kas bija palikusi termosā,  lēnām sasūcās mašīnas sēdeklī un manās biksēs. Bet tas nekas, tāpat biju plānojusi likt mazgāties tās bikses. Kad bijām mājās tad izdzēru atlikušo tēju un izpildīju mājasdarbu. Unnn tad Anna man pazvanīja un nedaudz papļāpājām par to, kā iet.

Tagad man jau otro reizi skan Alternatīvās mūzikas disks un plānoju tagad iet gulēt, jo rītā ir skola un nevis vinkārši skola, bet garā diena skolā no 07:40 līdz 17:55. Ahhh. Gaidu brīvlaiku, laikam, ka šomēnes beigās ir, aber keine ahnung.

Čau. :)

Sešas nedēļas. 13.10.2012.

Kā jau virsraksts vēsta, esmu šeit jau sešas nedēļas, laiks iet tiešām ļoti ātri. Un es kā parasti esmu noslinkojusi un neko neesmu rakstījusi. Bet tad nu tagad kaut ko uzrakstīšu, kas interesants ar mani pēdējās nedēļās noticis. :D

·         Aizpagājušajā svētdienā bijām uz cirku, kur darbojas pārsvarā jaunieši un viņiem bija tāda kā jaunās cirka mājas (nezinu vai tā pareizi to sauc, bet nu jā, sapratāt) atklāšana un visi varēja pa brīvu iet un skatīties. Bija diezgan interesanti, bet varēja redzēt, ka viņi bija ļoti satraukušies. Pec izrādes varēja iet ēst kūkas un padzert kafiju. Un tad ar Irēnu pastaigājāmies pa apkārtni. Ļoti skaisti tur bija. Un tur tāds kā neliels zoodārzs – ēzeļi, poniji, pundurcūkas, truši, alpakas un varbūt vēl kaut kas. Serina un Tairens kā traki uz alpakām, pie katras ko redzēja pieskrēja un bļāva „Alpaka, alpaka, alpaka” un tad pie nākamās un tā vien. 

·         Kaut kad vēl senāk bijām skatīties jāšanas sacensības. Bija diezgan interesanti, bet ja godīgi, tad es biju no vāciešiem lielāku meistarību gaidījusi, bet viņi pārsvarā vārtijās pa zemi vai tika izslēgti zirga nepaklausības dēļ. Bet nu jā, bija interesanti un bija arī voltizēšanas priekšnesums kurā piedalījās arī  Benita.

·         Bijām arī uz pasākumu, kas notika pie meža un varējām cept štokbrot uz ugunskura un pēc tam ar nutellu ēst. Un pēc tam ar Serinu pamēģinājām tādu kā geokečingu, bet mūsu GPS diezgan ātri baterija bija tukša un visus kontrolpunktus neizgājām.

           Un protams biju arī uz oktoberfestu Študgartē. Bļaviens, tik liels tas festivāls bija un ar nenormāli lielu karuseļu izvēli. Bijām tur ar pāris meitenēm no klases un izdomājām ar vienu ļoti traku karuseli izbraukt, es ilgi nebiju tā kliegusi, visu atlikušo dienu kakls sāpēja. Kad braucām atpakaļ, vilcienu stacija bija pilna ar policistiem, jo viņi laikam baidās no panikas un iedzērušiem cilvēkiem, lai nu kā, bet tik daudz policistus vienuviet nebiju redzējusi.

·         Pavisam sen biju arī uz Kesefest in Winterbach. Nebija pārāk liels, bet bija jautri. Viens piedzēries džeks nobļāvās „I like Latvia”, kad es gāju garām un tad viens cits „I like Zane”, bet man liekas, ka viņš domāja nevis mani, bet gan krējumu, bet kas to lai zin. Un runājot par krējumu, bija vēlviens džeks, vinš teica ka esot beķeris un cep kūkas ar saldo krējumu. Tas bija smieklīgi, jo viņš visu laiku teica „Tort, tort, Sahne tort”. Ja kāds vēl nezina, tad mans vārds vāciski izklausās pēc „Sahne” un tas nozīmē krējums. Un visiem vienmēr ir jautri kad pasaku savu vārdu un ierastā atbilde ir – mmmm Sahne, lecker. :D

·         Vienu vakaru mierīgi ēdām vakariņas un tad jaunieši no Jugendkreis spēlēja Hausespiel un pasauca mani un  Benitu līdz. Tā ir tāda spēle, kur sākumā ir viena lieta un tad iet uz kādu māju un prasa vai var to pret ko labāku samainīt. Mūsu komanda beigās bija dabūjusi Kakao, krūzi ar vistu, haribo, cepumus un sveci, bet otrai komandai bija globuss, vot tas bija forši.

·         Krievuvalodas testā dabūju 6. Vācijā vērtēšanas sistēma ir no 1 līdz 6. 1ir pati labākā atzīme un 6 sliktākā. Jā, nav ar ko lepoties, bet nu vismaz vēl 3 zēniem bija 6, tākā jutos nedaudz labāk. :D

·         Tad vēl pagājušā piektdienā bija atbraucis kalējs nogrizt Verano nagus. Viņš ir no Bavārijas un jā, viņu dialekts ir piecreiz drausmīgāks par Schwabisch dialektu. Bet ari Schwabisch es nesaprotu. :D

·         Hmm runājot par zirgiem, esmu ar Verano bijusi vīna kalnā, tik ļoti forši bija un skats vienkārši fantastisks. Apvidū es parasti eju ar divām māsām kuru zirgi tajā pašā stallī stāv, kur Verano. Piektdienas vakarā viņas mani uzaicināja ar viņām un vēl divām māsām uz itāļu restorānu picu ēst. Bija ļoti jautri, jo oficiants vienkārši tik smieglīgs bija vislabāk man atmiņa palicis, kā viņš vienai no māsām prasīja „Tev ir draugs?” viņa „Nē. Man ir vīrs.” Un tad viņš – „Tas nekas, es neesmu greizsirdīgs!” bet bija vēl citi joki. :D Un jā pasūtīju ļoti garšīgu picu ar sēnēm un salami mmmmmm. Bet neviens man neteica ka viņa ir tik milzīga, pusi apēdu un biju totāli pieēdusies un man piedāvāja ņemt viņu līdzi uz mājam un es, protams, piekritu. Pēc picas ēdām saldo ēdienu – ābolu-kanēļa saldējumu ar šokolādi ar vafeli un vaniļas krēmu. Ļoti garšīgi bija. Tad vēl oficiants uzsauca mums kaut kādu interesantu itāļu dzērinu – tas bija tāds kā zāļu uzlējums vai kaut kā tā, taču ar ledu un citrona šķēli garšoja labi.

·         Šodien (13.10.12.) viesmāsa un viņas draugs svinēja dubult-dzimšanas dienu. Pilna māja ar viesiem bija un kad mani ar viņiem iepazīstināja, apmēram puse domāja ka mans vārds ir Zuzanne un tad es teicu ka mani sauc Zane un ka esmu no Latvijas un, ka, „Nē, mēs nerunājam krieviski”, „Nē Latvijas galvaspilsēta nav Viļna”, „Nē tur nav tik auksts kā ziemeļpolā.”

Vispār viņi nedaudz savādāk svin dzimšanas dienu nekā mēs Latvijā. Bet bija jautri. Pēc kūku ēšanas un kafijas dzeršanas ar Benitu un viņas māsīcām (es aizmirsu vārdus) spēlējām galda spēles, pārsmieties varēja. :D 

Un es jūtos lepna, ka šodien runāju tikai vāciski (atskaitot telefon-sarunu ar mammu), jo parasti nākas pāris teikumus angliski pateikt, bet šodien, tiešām, tikai vācu valodā un  arī sapratu gandrīz visu, ko man jautāja un stāstīja, ja nesapratu, tad man izskaidroja citem vārdiem, bet vāciski un jā, tad sapratu.

29.09.2012.

Huuhh ļoti ilgi neesmu rakstījusi blogu. Varētu būt, ka kādas 3 nedēļas. Pa šo laiku daudz kas ir noticis. Bet lielākais notikums laikam ir skola. Jau trīs nedēļas aizvadītas skolā. Man laikam patīk vācijas skola, nu katrā ziņā labāk nekā Latvijā. Laikam man patīk skolotāju atieksme un arī pārējo skolēnu attieksme. Visi strādā stundās un pilda mājasdarbus. Nu nav jau ta ka baigi zubrītos, bet vienkārši var manīt to, ka viņiem izglītība kaut ko nozīmē un ka tad nav tikai tāpēc, ka mamma saka „Ej uz skolu!”, vai tapēc, ka mājās nav ko darīt un gribas iztrakoties skolā. Protams ir sarunas stundu laikā un viss pārējais, bet vienkārši, vienkārši tas ir savādāk, labāk. J Visi diezgan laipni pret mani ir un izskaidro ja es kaut ko nesaprotu un es daudz ko nesaprotu, it īpaši matemātikā, tiešām, tā kā no palīgskolas būtu uz turieni aizgājusi. Mamma man atsūtījas latvisas matemātikas grāmatu. Runāju arī ar matemātikas skolotāju un viņa pajautās, varbūt ir kāds, kas var man matemātiku angliski pamācīt, nevis vāciski. Jo zinu, ja tagad iekavēšu kādus divus mēnešus, tad pēc tam būs ļoti grūti noķert pārējos, jo viņi visi ir tik.. attapīgi un gudri.  ;DD Nopietni, man blakām sēž viens džeks viņam 13 gadi un viņš iet 10. Klasē.

08.09.2012.

Šodien ir tieši nedēļa, kopš esmu šeit, Šorndorfā. Varu teikt to, ka šeit esmu iedzīvojusies daudz ātrāk, nekā iedzīvojos Selsingenā. Varbūt tas ir atkarīgs no vietas un ģimenes, bet varbūt no tā, ka man jau bija pieredze ar iepriekšējo ģimeni? Tā būs viela pārdomām.

Daudz kas pa šo nedēļu ir darīts. Pirmdienas vakarā atbrauca mana viesmāsa, kurai ir 13 gadi. Un tad ar viņu un mazo viesmāsu gājām uz lasīšanas nakti. Spēlējām ar citiem jauniešiem spēles un palikām bibliotēkā pa nakti, otrdienas rītā ēdām brokastis baznīcā.  Vēlak ar riteņiem aizbraucām pie Verano un uz maiņām jājām, tīri foršs viņiem tas zirdzis. :D

Trešdiem bija brokastis draudzes mājā, un uzreiz pēc brokastīm palīdzējām sakraut žagarus mazā piekabītē, kas bija piekabināta mazam traktoriņam un paši salecām piekabē un braucām uz kaut kādu kempinga vietu kur cepām desas un Schtokbrot (es nezinu vai uzrakstīju pareizi) tas ir tā, ka paņem mīklu, aptin ap koku un cep ugunskurā.

Tad viesmammai vajadzēja izņemt bildes no viesbrāļa (neesmu viņu satikusi) kāzām un viņa piedāvāja man braukt līdzi. Iegājām milziigaa Rossman veikalā un tur viņa man nopirka šo to. Kad braucām atpakaļ viņa piedāvāja mani aizvest pie Verano. Ļoti forši bija, es viena pati manēžā, varēju kārtīgi izpausties. :D Vakarā viņi baznīcā skatījās filmu, bet es biju nogurusi un paliku mājās uztaisīju sev sviestmaizes, sataisīju sulu un skatījos vienu filmu uz datora un diezgan ātri aizgāju gulēt.

Ceturtdien no paša rīta ar mazo māsu spēlējām Pfase 10 (es teicu, ka mana ex ģimene man uzdāvināja to spēli?) tad viņa aizbrauca uz kaut kādu nometni un es beidzot tiku pie interneta kaimiņu mājā. Ļoti laipni cilvēki, atnesa man sulu un ūdeni padzerties un parādīja bildes un tā. Vēl puķes iedeva, kad gāju projām. Un teica, ka varu iet atkal, kad vien gribu. Būs kaut kad tuvākajās dienās jāaiziet, lai varu beidzot blogus publicēt. Savādāk es te rakstu un visu Wordā saglabāju. :D

Vakar atkal bija brokastis draudzes mājā, pēc brokastīm paspēlējām spēles, tad ar Benitu (viesmāsa) gājām mājās. Uzēdām, es gribēju saldējumu un tad gājām uz veikalu un es nopirku Kit-Kat saldējumu. Pēc tam Benita brauca uz voltižēšanas treniņu un es braucu līdzi skatīties. Tik foršs stallis tur bija. Bet arī pati voltižēšana bija diezgan interesanta, bet man tomēr labāk konkūrs iet pie sirds. :D Mājās braucām ar autobusu. Viesmamma prasīja vai es negribu saldējumu, un, es jau, protams, nevarēju atteikties. Tā nu izēdu savu saldējuma mišungu un ar Benitu ar riteņiem braucām uz desu cepšanu. Bija forši, spēlējām kkādas interesantas spēles. Mācījāmies iet pa virvi un cepām gumijlācīšus un zefīrus uz kociņiem. Kad braucām atpakaļ Benita negribēja braukt ar riteni un Rolands teica, ka var viņu un riteni ar traktoru aizvest. Bet es kā gudrs cilvēks teicu, ka es braukšu ar riteni mājās. Nu jā vispār bija galīgi tumšs, bet ritenim bija lampiņa, un es tikai divas reizes apjuku un domāju, ka esmu apmaldījusies. Tā rezultētā braucu pa sporta laukumu un pa kaut kādām trepēm nobraucu lejā, bet mājās tiku ātrāk nekā Benita un Rolands. Yeah. :D

Šodien pēc pusdienām man ieplānots braukt pie Verano pēc tam slinkot. Yeah. 

03.09.2012.

Jau otrais rīts man šajā mājā. Man sāk šeit iepatikties. Arī laiks šodien, liekas, ka būs labāks. Vakar arī laikam nebija ne vainas, bet varbūt, ka šodien būs saulīte.

Viņi bija mājās no baznīcas ap 13:00, tad paskatījāmies bildes, dzērām tēju un ēdām cepumus, viņiem ļoti garšoja “Lāču” valriekstu trijstūrīši. Tad aizbraucām pie Verano, tas ir viņu zirgs. Gājām pastaigā pa mežu un tās meža takas aizvien augstāk kalnos iet.. āaa tik forši. Man patīk kalni. Es jāju un mazais viesbrālis man priekšā sēdēja un jā, tā forši pastaigājāmies.

Vēlāk atbrauca viņu vecākā meita un tad mēs runājām par zirgiem aptuveni kādas divas stundas. Un viņa pastāstīja, ka valstī kurā dzīvo viņas draugs (kaut kāda neliela valstiņa Dienvidāfrikā ) ir pieņemts, ka tad kad vīrietis apprec sievieti, viņam viņas ģimenei jāmaksā, tas ir jādos 10 govis. Bet manas viesmāsas, Dorotijas,  tēvs grib tikai vien kazu, bet mana viesmamma tikai gaļu. Tā pasmējāmies bišķiņ par šito visu. :D

02.09.2012.

Slinkais rūķis atgriežas ( nezinu kāpēc tā uzrakstīju, laikam vienkārši gribējās). Nu tātad, tagad sēžu savā jaunajā istabā un gaidu kad mana jaunā ģimene atgriezīsies no baznīcas. Šorīt gribēju izgulēties un viņi teica, ka tas nekas, ja palieku mājās un neeju līdzi uz baznīcu. Domāju, ka nākošajā svētdienā gan aiziešu, lai nebūtu nepieklājīgi no manas puses. Un kas zin, varbūt, ka nav nemaz tik garlaicīgi. :)

Vakar brauciens ilga kopā 8 stundas trīs dažādos vilcienos. Bija žēl atvadīties no OSK ģimenes, visvairāk no Marijas un Andreas un viņas mani pavadīja arī līdz stacijai un vēl palīdzēja koferi vilcienā iedabūt. Un vēl arī no Kristalas atvadījos tur pat stacijā, jo viņas vilciens atiet no tā paša perona no kura manējais. Viņas koferis arī svēra tonnu un viņas viestēvs smējās, ka mēs no Selsingenas akmeņus līdzi esam paņēmušas.

Hamburgas stacijā sameklēju Konozu jo ar viņu braucām vienā vilcienā uz Študgarti, viņš izkāpa vienu staciju ātrāk, nekā es. Bet tik un tā kopā vilcienā bijām 5 stundas. Pārsvarā gulējām, bet vēl arī skatījāmies bildes, kas viņam kompī bija un no diska ko, Elena (OSK skolotāja) iedeva. Pārsmējušies bijām.

Šobrīd nekāds īpašais iespaids par ģimeni vēl nav radies, bet nu man jau vēl 10 mēneši priekšā, kas šeit jāpavada. Bet tā jau liekas jauki un atvērti cilvēki. Un apkārtne ir ļoti skaista. Un mums te ir kalni.. Tiešām ļoti skaisti, kalni un lejas, kalni un lejas. Vakar vilcienā, kad bijām kaut kur pusceļā arī bija ļoti skaisti skati ar kalniem. Domāju, ka man šeit patiks. Kad viņi atnāks no baznīcas pajautāšu, vai nevaram iziet pastaigā, jo gribu redzēt kā te viss izskatās. Bet droši varu teikt, ka pilnīgi savādāk kā Selsingenā. Tur viss bija ļoti sakopts tikai privātmājas ar dārziem, kas liek domāt, ka tur notiek tādas kā sacensības – kuram skaistāks dārzs. Taču šeit var manīt, ka esam pilsētā, nevis nelielā ciematiņā. Bet tas nenozīmē, ka te nav skaisti, nebūt ne. Ir skaisti, tikai pilsētnieciskāk. Un pie mūsu mājas ir būvlaukums, tas gan nav jauki. Un vakar viesmamma teica, ka daudzās vietās notiek būvdarbi un tā.

Runājot par manu istabu, tīri jauka. Nav ne maza, ne liela, man patīk. :)