Kā jau virsraksts vēsta, esmu šeit jau sešas nedēļas, laiks
iet tiešām ļoti ātri. Un es kā parasti esmu noslinkojusi un neko neesmu
rakstījusi. Bet tad nu tagad kaut ko uzrakstīšu, kas interesants ar mani
pēdējās nedēļās noticis. :D
·
Aizpagājušajā svētdienā bijām uz cirku, kur
darbojas pārsvarā jaunieši un viņiem bija tāda kā jaunās cirka mājas (nezinu
vai tā pareizi to sauc, bet nu jā, sapratāt) atklāšana un visi varēja pa brīvu
iet un skatīties. Bija diezgan interesanti, bet varēja redzēt, ka viņi bija ļoti
satraukušies. Pec izrādes varēja iet ēst kūkas un padzert kafiju. Un tad ar
Irēnu pastaigājāmies pa apkārtni. Ļoti skaisti tur bija. Un tur tāds kā neliels
zoodārzs – ēzeļi, poniji, pundurcūkas, truši, alpakas un varbūt vēl kaut kas.
Serina un Tairens kā traki uz alpakām, pie katras ko redzēja pieskrēja un bļāva
„Alpaka, alpaka, alpaka” un tad pie nākamās un tā vien.
·
Kaut kad vēl senāk bijām skatīties jāšanas
sacensības. Bija diezgan interesanti, bet ja godīgi, tad es biju no vāciešiem
lielāku meistarību gaidījusi, bet viņi pārsvarā vārtijās pa zemi vai tika
izslēgti zirga nepaklausības dēļ. Bet nu jā, bija interesanti un bija arī
voltizēšanas priekšnesums kurā piedalījās arī
Benita.
·
Bijām arī uz pasākumu, kas notika pie meža un
varējām cept štokbrot uz ugunskura un pēc tam ar nutellu ēst. Un pēc tam ar
Serinu pamēģinājām tādu kā geokečingu, bet mūsu GPS diezgan ātri baterija bija
tukša un visus kontrolpunktus neizgājām.
Un protams biju arī uz oktoberfestu Študgartē. Bļaviens, tik liels tas festivāls bija un ar nenormāli lielu karuseļu izvēli. Bijām tur ar pāris meitenēm no klases un izdomājām ar vienu ļoti traku karuseli izbraukt, es ilgi nebiju tā kliegusi, visu atlikušo dienu kakls sāpēja. Kad braucām atpakaļ, vilcienu stacija bija pilna ar policistiem, jo viņi laikam baidās no panikas un iedzērušiem cilvēkiem, lai nu kā, bet tik daudz policistus vienuviet nebiju redzējusi.
·
Pavisam sen biju arī uz Kesefest in Winterbach.
Nebija pārāk liels, bet bija jautri. Viens piedzēries džeks nobļāvās „I like
Latvia”, kad es gāju garām un tad viens cits „I like Zane”, bet man liekas, ka
viņš domāja nevis mani, bet gan krējumu, bet kas to lai zin. Un runājot par
krējumu, bija vēlviens džeks, vinš teica ka esot beķeris un cep kūkas ar saldo
krējumu. Tas bija smieklīgi, jo viņš visu laiku teica „Tort, tort, Sahne tort”.
Ja kāds vēl nezina, tad mans vārds vāciski izklausās pēc „Sahne” un tas nozīmē
krējums. Un visiem vienmēr ir jautri kad pasaku savu vārdu un ierastā atbilde
ir – mmmm Sahne, lecker. :D
·
Vienu vakaru mierīgi ēdām vakariņas un tad
jaunieši no Jugendkreis spēlēja Hausespiel un pasauca mani un Benitu līdz. Tā ir tāda spēle, kur sākumā ir
viena lieta un tad iet uz kādu māju un prasa vai var to pret ko labāku
samainīt. Mūsu komanda beigās bija dabūjusi Kakao, krūzi ar vistu, haribo,
cepumus un sveci, bet otrai komandai bija globuss, vot tas bija forši.
·
Krievuvalodas testā dabūju 6. Vācijā vērtēšanas
sistēma ir no 1 līdz 6. 1ir pati labākā atzīme un 6 sliktākā. Jā, nav ar ko
lepoties, bet nu vismaz vēl 3 zēniem bija 6, tākā jutos nedaudz labāk. :D
·
Tad vēl pagājušā piektdienā bija atbraucis
kalējs nogrizt Verano nagus. Viņš ir no Bavārijas un jā, viņu dialekts ir
piecreiz drausmīgāks par Schwabisch dialektu. Bet ari Schwabisch es nesaprotu.
:D
·
Hmm runājot par zirgiem, esmu ar Verano bijusi
vīna kalnā, tik ļoti forši bija un skats vienkārši fantastisks. Apvidū es
parasti eju ar divām māsām kuru zirgi tajā pašā stallī stāv, kur Verano.
Piektdienas vakarā viņas mani uzaicināja ar viņām un vēl divām māsām uz itāļu
restorānu picu ēst. Bija ļoti jautri, jo oficiants vienkārši tik smieglīgs bija
vislabāk man atmiņa palicis, kā viņš vienai no māsām prasīja „Tev ir draugs?”
viņa „Nē. Man ir vīrs.” Un tad viņš – „Tas nekas, es neesmu
greizsirdīgs!” bet bija vēl citi joki. :D Un jā pasūtīju ļoti garšīgu picu ar
sēnēm un salami mmmmmm. Bet neviens man neteica ka viņa ir tik milzīga, pusi
apēdu un biju totāli pieēdusies un man piedāvāja ņemt viņu līdzi uz mājam un
es, protams, piekritu. Pēc picas ēdām saldo ēdienu – ābolu-kanēļa saldējumu ar
šokolādi ar vafeli un vaniļas krēmu. Ļoti garšīgi bija. Tad vēl oficiants
uzsauca mums kaut kādu interesantu itāļu dzērinu – tas bija tāds kā zāļu
uzlējums vai kaut kā tā, taču ar ledu un citrona šķēli garšoja labi.
·
Šodien (13.10.12.) viesmāsa un viņas draugs
svinēja dubult-dzimšanas dienu. Pilna māja ar viesiem bija un kad mani ar
viņiem iepazīstināja, apmēram puse domāja ka mans vārds ir Zuzanne un tad es
teicu ka mani sauc Zane un ka esmu no Latvijas un, ka, „Nē, mēs nerunājam
krieviski”, „Nē Latvijas galvaspilsēta nav Viļna”, „Nē tur nav tik auksts kā
ziemeļpolā.”
Vispār viņi nedaudz savādāk svin dzimšanas
dienu nekā mēs Latvijā. Bet bija jautri. Pēc kūku ēšanas un kafijas dzeršanas
ar Benitu un viņas māsīcām (es aizmirsu vārdus) spēlējām galda spēles,
pārsmieties varēja. :D
Un es jūtos lepna, ka šodien runāju tikai
vāciski (atskaitot telefon-sarunu ar mammu), jo parasti nākas pāris teikumus
angliski pateikt, bet šodien, tiešām, tikai vācu valodā un arī sapratu gandrīz visu, ko man jautāja un
stāstīja, ja nesapratu, tad man izskaidroja citem vārdiem, bet vāciski un jā,
tad sapratu.
